K Labk Dzvot

Energokopiena ir iedzīvotāju brīvprātīgi izveidota apvienība ar kopēju interesi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, ieviešot alternatīvus energoresursus. Baltijas pieredzi un izaicinājumus energokopienu attīstības veicināšanā, pārrunāsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tieši energokopienu attīstība sekmēs iedzīvotāju energoresursu patēriņu samazināšanu. Protams, tas notiks, ieviešot alternatīvus energoresursus, bet kā to izdarīt? Diskusijas dalībnieki: Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone un programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus. Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrā

Gleznainajā Abavas ielejā, netālu no Sabiles, meža ielokā pie Amulas upes ir paslēpusies zemnieku saimniecība “Lejaskroķi”, kurā saimnieko jaunais zemnieks Toms Zilberts. Viesojoties pie Toma un viņa ģimenes, raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām sarunas ar jauniešiem, kas savu dzīvi cieši saistījuši ar lauksaimniecību. Sarunā ne tikai par saimniekošanu, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību piedalās Toms Zilberts, Maija Zilberte un agronoms, kartupeļu kolekcionārs Elvijs Brauns no Talsu novada Lubes. Sazināmies arī ar Sandru Eimani, Jauno zemnieku kluba vadītāju.

Jebkurā situācijā, kurā pacients satiekas ar ārstu vai medicīnas personālu, būtu jādara viss, lai pacients saņemtu iespējami labāku un atbilstošāku medicīnisko aprūpi. Ko darīt gadījumos, ja tā nav noticis; kādas ir ārstu un pacientu tiesības un pienākumi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte un zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns. Sazināmies arī ar Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektori Santu Slokenbergu. Pacientu tiesības Latvijā regulē Pacientu tiesību likums, kas nosaka pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un aprūpi, kā arī saprotamā veidā iegūt no ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, citām ārstēšanas metodēm un slimības prognozi, kā arī skaidrojumu par medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi. Likums paredz arī atteikšanos no piedāvātās izmeklēšanas vai

Kopš 1. augusta ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Notikušas vairākas izmaiņas arī attiecībā uz darbiniekiem. Kas īsti mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar praktiskās grāmatvedības speciālisti un konsultanti Maiju Grebenko, kā arī juristu un konsultantu darba tiesisko attiecību jautājumos Kasparu Rācenāju. Kopumā grozījumi veikti 17 Darba likuma pantos, min Kaspars Rācenājs. Līdz ar izmaiņām ir ieviests jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. Tagad darba devējiem ir pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Atvaļinājumu var pieprasīt arī gadījumā, ja nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Izmaiņas attiecas arī uz bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas at

Nieka ķirša ogas lielumā un divus kilogramus liels milzis; apaļš, iegarens un pat kantains; violets, zaļš, dzeltens un, protams, klasiski sarkans var būt mums tik labi pazīstamais tomāts, kas šajā sezonā Latvijā plūcams daudzos dārzos. Bet, lai nonāktu līdz teicamam rezultātam, nepieciešamas zināšanas, tāpēc, par tomātu audzēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par tomātu audzēšanu stāsta dārzniecības „Neslinko” vadītāja Elga Bražūne un tomātu kolekcionāre Austra Zaļuma, kurai šogad ir ap 100 dažādu tomātu šķirņu gan siltumnīcā, gan uz lauka. Elga Bražūne atzīst, ka pavasarī nebija siltuma, līdz ar to tomātu augšana un attīstība aizkavējās. Tāpēc īsta tomātu raža daudziem ir tikai tagad siltajās dienās. Tajā pašā laikā apputeksnēšanās nebija apgrūtināta, netraucēja lietus ārā un rasa. Raža ir laba gan siltumnīcā, gan uz lauka. Tiesa, šogad tomātiem ir biezāka miziņa. Elga Bražūne to saista ar laika apstākļiem, ka tomāts cenšas sevi pasargāt no lielāka karstuma. Viņa min dažas dabas pazīmes, kas liecina

Ne mēs to izdomājām, ne mums, visticamāk, to izdosies iznīcināt. Runa ir par cilvēku diskrimināciju pēc etniskās piederības. Neskatoties uz to, ka Latvijā virkne likumu skar diskriminācijas aizliegumus izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās jomā, sabiedrībā joprojām pastāv diskriminācijas pazīmes pēc dažādiem aspektiem, viens no tiem – diskriminācija etniskās piederības dēļ. Kā mazināt etnisko diskrimināciju mūsu valstī? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka vadošā eksperte dažādības jautājumos Rasma Pīpiķe, meksikānis, kurš Latvijā dzīvo jau vairākus gadu desmitus, pavārs Havjers Garsija, kampaņas "Sajūti. Sadzirdi. Saproti" dalībnieks un sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Klāt ražas laiks un līdz ar to jautājums - kā izaudzēto saglabāt ziemai? Raidījumā Kā labāk dzīvot šoreiz vairāk stāstām par produktu saldēšanu. Ar ieteikumiem dalās Veselības centru apvienības uztura speciāliste, fitnesa trenere Siguldas sporta centrā Anita Baumane. Protams, ogas, augļus un dārzeņus vislabāk ēst svaigus, tad var uzņemt vairāk vitamīnus. Bet vasarā neizdosies apēst tik daudz, lai pietiktu vitamīnu visai ziemai organismā. Dati liecina, ja ogas saldē uzreiz pēc novākšanas, uzturvērtība, konkrēti vitamīni, saglabājas. Saldējot vēlāk, vitamīnu daudzums mazinās, bet noteikti saglabājās šķiedrvielas, kas nezūd termiski apstrādājot. Uzturvērtību saglabāšanas ziņā vislabākā gan būtu skābēšana, jo skābētos produktos ir arī pienskābās baktērijas, kas ir vajadzīgas zarnu veselībai. Skābējot gan lieto arī sāli, bet tas nebūs grēcīgākais sāls uzņemšanas veids, atšķirībā no tā, ko uzņemam ar cīsiņiem vai citiem produktiem reizēm. Anita Baumane norāda, ka saldēt nevajadzētu kolrābjus, redīsus, rutkus,

Sociālā uzņēmējdarbība ir veids, kā mainīt sabiedrību un radīt ko jaunu. Kā veicas Latvijas sociālās uzņēmējdarbības aktīvistiem, kādi ir panākumi un ar kādām grūtībām nākas saskarties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Par sociālo uzņēmumu darbību Latvijā stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa, sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, sociālā uzņēmuma "Kultūras tūrisms" vadītājs Indulis Bērziņš un sociālā uzņēmuma "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu. Latvijā šobrīd 213 uzņēmumi ir ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu. Tas var šķist maz, bet tas tomēr ir daudz, vērtē Regita Zeiļa, atzīstot, ka šiem uzņēmumiem jābūt ilgtspējīgiem, kuri vēlas risināt kādu sociālu problēmu. Trešdaļa šo uzņēmumu darbojas kā darba integrācijas sociālie uzņēmumi, kuru galvenais mērķis ir sniegt darba iespējas sociāli mazaizsargātai grupai. Trešdaļa darbojas izglītības jomā - organizācijas, kas

Kāpēc nepalikt malā, bet iesaistīties sarunās, domu apmaiņā un kopā darīt dzīvi labāku savā apkaimē, novadā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Pievērsties šai tēmai rosināja Jelgavas novada Zaļenieku muižā plānotais festivāls "Kopienas sarunas", kas notiks 20. augustā. Par sarunām, sarunāšanos, kopienu veidošanu un arī festivāla norisēm sarunājas un stāsta biedrība Lauku partnerība "Lielupe" Videga Strautniece, festivāla programmas autore, festivāla vadītāja, biedrība "IDEA" vadītāja Kristīne Kode, biedrība "Vecpiebalga savējiem" valdes locekle Linda Ķaukule. Sazināmies ar līdzdalības ekspertu Vili Brūveri un emocionālās labklājības speciālistu Reini Širokovu.

Vecums, dzimums, etniskā piederība, invaliditāte - šo iemeslu dēļ cilvēki Latvijā aizvien tiek diskriminēti. Kā veicināt izpratni par personas ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Lai veicinātu izpratni un palielinātu sabiedrības informētību par personu ar invaliditāti ikdienu, lomu sabiedrībā, diskriminācijas pazīmēm, ar ko nākas saskartiem šai sabiedrības daļai, Sabiedrības integrācijas fonds un Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” kampaņā “Sajūti. Sadzirdi. Saproti.” īstenos mērķētus pasākumus saliedētas sabiedrības veicināšanai. Ar kampaņu iepazīstina Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis stāsta, ka šajā kampaņā lielāka uzmanība pievērsta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, par kuriem sabiedrībā zina īpaši maz. "Ko viņi ēd, vai vispār ēd, vai domā, vai viņiem var uzticēties, vai viņi var strādāt. Vai viņi vispār kaut ko sajūt vai ne

Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Vai Latvijā iespējams saimniekot ar permakultūras metodēm zemnieku saimniecībā, pielietojot agromežsaimniecības metodes, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece, mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa. Māris Narvils iepazīstina, kas ir mežadārzs. "Tas ir pārtikai nepieciešamo un ne tikai augu audzēšana daudzstāvu sistēmā ar mērķi iegūt cilvēkiem izmantojamu un daļēji arī lopbarībai pārtiku," norāda Māris Narvils. "Galvenais ieguvums - tā ir ilgtermiņa sistēma, kuru, vienreiz izveidojot, ieguldām, diezgan lielu darbu, ar mērķi, lai varētu izmantot daudzkārt, lai būtu zemas kopšanas izmaksas un vienmērīgā nodarbinātība." Tas ir piemērots ģimeņu saimniecībā vai

Mežs ir vieta, kur var atgūt spēkus, atrast ko noderīgu vai vienkārši atpūsties. Tomēr mežā var arī apmaldīties. Kā nenonākt situācijā, kad nevaram no meža izkļūt, kā pamanīt zīmes, kas jāievēro un kā sagatavoties iešanai mežā, lai nebūtu negaidītu pārsteigumu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā droši doties mežā un kā parūpēties par sevi, ja tomēr gadās apmaldīties, stāsta ekskursiju "Uzzini, iepazīsti" vadītāja un gide Zaiga Kaire, aktīvā tūrisma portāla Pargajieni.lv vadītājs, idejas autors, gids Carnikavas novadā Jānis Zariņš. Sazināmies ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Limbažu daļas komandieri Arni Banderu.  

Labai ekoloģiskai kvalitātei atbilst vien trešdaļa Latvijas upju, kamēr vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ūdens Latvijas upēs ir gana tīrs. Tāpat, veicot aptauju, noskaidrots, ka aptuveni divas trešdaļas respondentu nezina, kā un kur ziņot par upju piesārņojumu. Par to, kā palīdzēt saglabāt tīras upes un kur ziņot, ja tiek novērotas problēmsituācijas upēs vai to krastos, raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam vides un dabas aizsardzības speciālistiem. Stāsta un skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Eiropas projekta "Good Water IP" administratīvais vadītājs Jānis Šīre, Valsts vides dienesta Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis un Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. Jānis Šīre norāda, ka, skatoties plašāk uz ūdeņu kvalitāti un ņemot vērā gan ekoloģiskos faktorus - dažādu augu un organismu dzīves apstākļi, ūdens ķīmiskais sastāvs, kā arī upes gultne, vai tā ir dabiska, vai taisnota jeb cilvēku ietekmēta.  "K

No 1. augusta tirdzniecības vietās var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi. Cik sekmīgi darbojas depozīta sistēma un kas būtu jāuzlabo, kā arī kas jāievēro depozīta sistēmas lietotājiem, jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, "Rimi Latvija" Ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite, "Maxima Latvija" tirdzniecības tīklu direktore Elīna Stībele un Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. Sazināmies arī ar "Lidl" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāju Antru Birzuli. Tirdzniecības tīklu pārstāvji vērtē, ka cilvēki ir jau pieraduši, ir aktīvi un mainījuši paradumus. Tiesa, zināmam laikam jāpaiet, lai iedzīvotāji saprastu, kura tara nododama, kura nē. Tāpat svarīgi ņemt vērā, kurš tirdzniecības tīkls ļauj nodod iepakojumu vienā veikalā un čeku realizēt jebkurā citā, kurš tikai tajā, kur nodota tara. “Rimi” un “Maxima” pārstāves norāda, ka tirgotāji strādā, lai iesk

Kā mūsdienu realitāte un pārmaiņas pasaulē ietekmē cilvēku attieksmi pret dzīves telpu un tās paplašināšanu? Kādas ir jaunākās dārza tendences pilsētvidē un privātmāju apbūves teritorijās? Kā pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ir mainījis iedzīvotāju skatu uz ārtelpu kā savas dzīves telpas paplašinājumu? Par šo tematu Kā labāk dzīvot studijā runāsim ar Rīgas Sporta pils dārzu idejas autori Renāti Lagzdiņu, dārzu mākslas uzņēmuma "Galantus" dibinātāju un īpašnieku, sertificētu ainavu tehniķi Ansi Birznieku, kā arī “Swedbank” Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas eksperti Inu Ligeri.

Vai zinājāt, ka ikvienam no mums vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīzes, jāpārbauda kopējā asins aina, D vitamīna un holesterīna līmenis? Kādas pārbaudes nepieciešams veikt laboratorijā un kādu veselības diagnostiku var paveikt mājas apstākļos, lai ikdienā uzraudzītu savu veselības stāvokli, skaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā “Gulbja laboratorijas” valdes loceklis, laboratorijas ārsts Didzis Gavars, SIA „Centrālā laboratorija” valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko un medicīnas firmas “Dziedniecība” laboratorijas galvenā ārste Olga Ļakutina. Nepieciešamība veikt dažādus izmeklējumus ir individuāla, norāda Gavars. Cik bieži un kāda veida analīzes būtu jāveic, ir atkarīgs no vecuma grupas, veselības stāvokļa un dažādiem citiem apstākļiem, akūtos un smagos gadījumos, piemēram, analīzes jāveic vairākas reizes dienā, lai monitorētu organisma vispārējo stāvokli un konkrēta orgāna veselību: "Es negribētu pārmest cilvēkiem, ka viņi kaut ko nedara, jo labo

Kādi ir aktuālākie dārza darbi augusta sākumā? To raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktorei, bioloģijas zinātņu doktorei Vijai Rožukalnei un dārzkopei, kokaudzētavas "Dzērves" saimniecei Marutai Kaminskai. Arī šovasar, kā katru gadu, dārzam par labu nenāk krasās laikapstākļu maiņas, kad vienu brīdi ir karsts, otru brīdi auksts. Arī tad, kad līst lietus, jāskatās, lai zem koku lapām zeme nebūtu sausa un vajadzības gadījumā tā jāpalaista, norāda Vija Rožukalne, lai mūs varētu priecēt, piemēram, skaisti ziedošas hortenzijas: "Atcerēsimies, ka hortenzijas latīniskais nosaukums "hydrangea" ir saistīts ar ūdeni, tātad hortenzija ir liela dzērāja." "Un ne tikai dzērāja, bet arī liela ēdāja," smejoties piebilst Maruta Kaminska. "Galvenais ir vajadzības gadījumā augsnei pievienot skābo kūdru, sajaucot to pusi uz pusi ar esošo melnzemi." No galvenajiem augusta sākuma dārza darbiem Kaminska min, ka šobrīd apgriežot zemenēm lapas. Šogad zemeņu raža bijusi laba, tomēr lapas sākušas kļūt pl

28. jūliju Pasaules veselības organizācija noteikusi par Pasaules hepatīta dienu. Katru gadu šai dienai ir savs sauklis, un šogad tas ir: “Es nevaru gaidīt!” Es nevaru gaidīt, kad mani inficēs kāds, kurš nav testēts. Es nevaru gaidīt, kad man draudēs aknu ciroze vai aknu vēzis. Es nevaru gaidīt, es pārbaudos uz C hepatītu. Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija plāno īstenot informatīvo kampaņu “Pārbaudies uz C hepatītu!”, kuras gaitā aktīvāk uzsvērs plašākas testēšanas nepieciešamību Latvijā, kas ietver gan aktīvāku sabiedrības informēšanu, gan normatīvu pilnveidošanu. Ar dažādu mediju starpniecību un sociālajos tīklos vadošie infektologi un hepatologi, kā arī citi speciālisti aktīvāk informēs sabiedrību par prioritātēm, kas sekmētu, ka arī Latvija izpilda Pasaules Veselības organizācijas nosprausto mērķi – līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai. Par to runājam arī raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā ir ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Rīga

Meži, malka, bioenerģija... Kā sildīsimies tagad un tuvākajā nākotnē? Raidījumā Kā labāk dzīvot spriežam par iedzīvotāju energoneatkarību un katlumāju pāreju no gāzes apkures uz biomasu / šķeldu, kā arī diskutējam par ažiotāžu, kas izcēlusies ap granulām un kāpēc šoreiz vēlāka pirkšana varētu būt pircējiem izdevīgāka. Studijā akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārstāvis Jānis Tomass Kotovičs, Latvijas biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs, kā arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Šobrīd nākamo apkures sezonu prognozēt ir ļoti sarežģīti, taču ir svarīgi, lai katrā mājsaimniecībā būtu kaut nelielas kurināmā rezerves, norāda Tomass Kotovičs: “Runājot par malku, mans vectēvs mācīja sava veida latviešu dzīvesziņu, ko mēs šodien varbūt esam nedaudz piemirsuši, proti, ka kārtīgā lauku mājā ir jābūt vismaz triju gadu malkas rezervei. Ja šāda rezerve ir, tad ziemu var gaidīt pilnīgi bez nekādām bažām.” Attiecībā uz gāzes apkuri, nev

Brīdī, kad elektroenerģijas cenas aizvien kāpj, skaidrojam, kas patērētājiem jāzina par elektroenerģijas līgumu veidiem, apsverot tirgotāja maiņu, līgumu slēgšanu un maksājumiem par elektroenerģiju. Raidījumā Kā labāk dzīvot sniedzam praktiskus ieteikumus un padomus, kā izvēlēties sev izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju un ko pirms elektroenerģijas tirgotāja izvēles iesaka ņemt vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti. Sazināmies ar SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītāju Jāni Negribu, SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas Vecāko tirgus uzraudzības ekspertu Reini Āboltiņu, kā arī PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktori Ievu Baldiņu. Lai ietaupītu naudu par elektroenerģiju, iespējams sekot līdzi elektroenerģijas cenai biržā un veidot savus patēriņa paradumus pēc tās. “Triks ar biržas cenu ir tāds, ka no rītiem un vakaros cena var būt trīs, četras, pat desmit reize