K Labk Dzvot

Latvijas Tautas sporta asociācija vasarā aicina uz aktivitātēm un pasākumiem plašam dalībnieku lokam. Ar pasākumiem Kā labāk dzīvot studijā iepazīstina Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle, nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova, Rīgas Āgenskalna pirmsskolas sporta skolotāja ar lielu pieredzi Dace Ozola, aktīva sportotāja (nūjo, staigā, spēlē badmintonu un vēl) Elita Granta, kā arī tik pat aktīvais dēls Raimonds Grants.

Kur atpūsties, ko apskatīt pilsētas iedzīvotājiem un viesiem? Runājam par Rīgas parkiem un dārziem ar žurnālisti, "Rīgas parki" audio gidi Anitru Tomu un SIA "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" vadītāju Irisu Janevicu.    

Pilsētā, Rīgā, un arī citvien mēs visi esam redzējuši un redzam žurkas. Ir daudzi jautājumi par to kāpēc žurkas ir tieši lielajās pilsētās un kā tad mums ar to sadzīvot, ko darīt, lai veidotu kopīgo dzīvi. Sarunā piedalās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Tatjana Zorenko, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve, Komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenēvica, Pārtikas Veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova un Veselības Inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka.        

2021. gadā turpināja pieaugt kiberuzbrukumu skaits un riski uzņēmumiem un privātpersonām. Arvien biežāk dzirdams, ka tiek nozagti sociālo tīklu konti, tostarp Latvijā sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Pašlaik notiek sociālā kampaņa "Digitālās drošības ceļvedis", kur SIA "TET" un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "CERT" eksperti palīdz izgaismot šī brīža aktualitātes, biežākos veidus, kā cilvēki tiek apkrāpti un dos padomus, kā katram no šiem uzbrukumiem izvairīties.  Raidījuma Kā labāk dzīvot sarunām pievienojas "TET" IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un kiberuzbrukumos cietušie Kitija Jonuša un Žanis Zujevičs.     

Par šo un citām rīkotajām aktivitātēm vides jomā uz sarunu raidījumā Kā labāk dzīvot sapulcējušās ZAĻĀS JOSTAS mārketinga vadītāja Laima Kubliņa, "Latvijas valsts meži" komunikācijas projektu vadītāja Līga Zute Abizāre un izglītības psihologs, ZAĻĀS JOSTAS koordinatore Zaiga Kriķe.  

23. maijā Latvijā sākas Nieru veselības nedēļa. Šogad Nieru veselības nedēļas uzmanības centrā - hroniska nieru slimība (HNS, tā pati nieru mazspēja, kā to agrāk dēvēja) un tās ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām, sirds mazspēju un diabētu. Nieru veselības nedēļas mērķis ir izglītot plašu sabiedrību par nieru veselības nozīmi un veicināt agrīnu nieru slimības diagnostiku. Raidījumā Kā labāk dzīvot uz sarunu tiekas Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un docente Ieva Ziediņa, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs prof. Kārlis Trušinskis un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs.    

20. un 21. maijā Rīgā, Mežaparka estrādē, velobraucējiem un tiem, kas pārvietojas ar elektroskrejriteņiem,  Ceļu satiksmes un drošības dienests (CSDD) un Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju uzlabot savas braucēja iemaņas un iegūt velosipēda vadītāja apliecību. Vairāk par pasākumu un neaizsargātāko satiksmes dalībnieku braukšanas kultūras īpatnībām, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas domes satiksmes departamenta direktors Jānis Vaivods, CSDD Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs, Latvijas mobilitātes asociācijas pārstāvis Edgars Jēkabsons un Valsts policijas satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Sazināmies arī ar kampaņas vēstnesi un pasākuma vadītāju velosipēdistu, kurš velobraukšanā iesaistījis arī savas četras meitas, Armandu Simsonu.

Bieži vien jaunībā, būdami aktīvi un reizēm pārlieku aizrautīgi, esam sportojuši ar pilnu jaudu un nereti rezultāts ir traumētas locītavas. Kā sportot, lai nenodarītu pāri locītavām un kādas locītavām draudzīgas aktivitātes izvēlēties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: „AiwaClinic” operējošs ķirurgs, traumatologs-ortopēds Visams Rafaels, Fizioterapeitu asociācijas vadītāja Līga Līdumniece-Šulce un pieredzē dalās Aija Vairoga, bijusī volejboliste un sporta skolotāja, veterānu sporta aktīviste, Eiropas čempione sēdvolejbolā 1997.gadā, pašlaik aktīva nūjotāja. Visams Rafaels bilst, ka jaunībā mēs skrienam, krītam, pieceļamies un dodamies tālāk, bet ikviena trauma, ko gūstam sportojot, ietekmē dzīves kvalitāti nākotnē. Tāpēc ir jāsagatavo gan locītavas, gan muskulatūra ap locītavām, lai tā būtu stiprāka. "Skrimslītis ir kā porcelāna vāze, kas ir ļoti trausla un jānotur visas dzīves garumā. Ja krītam, tā porcelāna vāze var sašķīst. Jauni cilvēki varbūt to nejūt, bet vecākiem tas ir trauslāk. T

Klāt 2021./ 2022. mācību gada beidzamā latviešu valodas stunda, kurā ar valodnieku un tulkotāju profesoru Andreju Veisbergu apspriedīsim latviešu valodas aktualitātes, kā arī atbildēsim uz klausītāju jautājumiem.

21. gadsimts ir informācijas laikmets. Kur ir informācija, tur ir dezinformācija, kas tiek izplatīta ekonomisku, reliģisku un, protams, politisku iemeslu dēļ. Bieži vien visi trīs un vēl citi iemesli  savijas vienā ciešā kamolā, veidojot pat savdabīgas kombinācijas, ar kurām mums ir nācies saskarties pēdējo gadu laikā. Aizvadīto divu gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi viltus ziņu un dezinformācijas izplatība, ko veicinājuši pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas apstākļi. Kā sevi pasargāt no viltus ziņām un dezinformācijas un kāpēc vieni cilvēki ir pakļauti viltus ziņu ietekmei, bet citiem tās klāt nelīp, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē dezinformācijas pētniece Baltijas valstīs "Atlantic Council" Digitālās izpētes laboratorijā Nika Aleksejeva, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes locekle Kristīne Tjarve. "Vairojusies dezinformācija, kur apakšā ir nolūks, ir vairojusies

Pēdējās desmitgadēs vēsākais pavasaris Latvijā ir atstājis iespaidu uz augu veģetāciju. Pat ievas, kas zied vēsā laikā, daudzviet vēl nav pilnvērtīgi vērušas savus ziedu čemurus. Vai vēsais laiks jauc maijā ierasti veicamo dārza darbu plānu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par dārzā veicamiem darbiem stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un sārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.   Daži atgādinājumi: Trihogrammas jāpalaiž, lai ābeļu kaitēkļus sameklētu. Bet jāsagaida siltāks laiks un ne tik vējains. Fermonu slazdi plūmēm vēl jāliek. Ir parādījušās laputis. Rozēs vēl nav redzētas, ābelēs pamanītas. Var aplikt lipīgus aizsargus, lai skudras netiek uzkāpt pie laputīm. Mazdārziņā laputis var nolasīt ar rokām Zeme arvien ir ļoti sausa. Visu, kas pavasarī stādīts, jālaista! Tieši šobrīd svarīgi mēslot ar. Kalcija nitrāts svarīgs augiem. Tas ir „kaulu” stingrumam. Kalnu priedītēm jālauž jaunie dzinumi, lai veidotu formu. Īstais la

Gatavojamies vasarai un pludmales sezonai! Kādas diētas palīdzētu uzlabot pašsajūtu un izskatu, nekaitējot veselībai, spriedīsim raidījumā. Studijā medicīnas zinātņu doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija. Dzirdēsit arī dabiskās veselības atjaunošanas centra "ReCure" uztura speciālisti, LDUSA (Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas) valdes priekšēdētāju Gunu Bīlandi, sertificētu uztura speciālisti Lieni Sondori un rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" uztura speciālisti Ilzi Luteri.

Dzīve katrā tās posmā ir tā vērta, lai to dzīvotu pilnvērtīgi un bez liekām raizēm. Kā sevi piesaka menopauze un kā sievietēm dzīvot aizraujošu, problēmu neapēnotu dzīvi, nezaudējot arī intīmās dzīves kvalitāti, jautāsim ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunā piedalās MFD galvenā ginekoloģe Ingrīda Circene, Latvijas Sieviešu volontieru biedrības "Vita" vadītāja Irina Januma un paciente Agnese Apse.  

Lai vērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska fakoriem, no 10.maija Latvijā norisinās akcija “Lai sirds spēj vairāk!”. Par akcijas laikā paredzētajiem pasākumiem un slimības veidošanās cēloņiem saruna raidījumā. Studijā kardiologs profesors Andrejs Ērglis, kardioloģe dr. Ginta Kamzola un " ParSirdi.lv" vadītaja Inese Mauriņa.    

Ir pagājuši trīs mēneši kopš Latvijā sākusi darboties dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Teikt, ka sistēma strādā kā labi eļļots pulkstenis, būtu stipri pārspīlēts. Par to, kas paveikts un kur vēl roka jāpieliek, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Gandrīz 30 gadus Latvijā darbojas Autortiesību likums, bet realitātē daudziem par to, kā darbojas autortiesības un blakustiesības, ir visai miglains priekšstats. Raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām skaidrot, kā tiek un kāpēc tiek aizsargātas autora tiesības uz savu darbu.    Sarunā piedalās Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LAIPA) izpilddirektore Liena Grīna, Kultūras Ministrijas Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LA) padomes prezidents, Latvijas Radio 5  direktors Kārlis Kazāks.

Tuvojas vasaras atvaļinājumu laiks, ko daudzi izmantos, lai dotos kur tālāk, izmantojot arī lidostas „Rīga” pakalpojumus. Kā šobrīd strādā lidosta un ar kādiem ierobežojumiem jārēķinās tiem, kas vēlas ceļot, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Lidostas "Rīga" Komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova atzīst, ka lidosta palēnām atgriežas normālā darba režīmā, pieaug pasažieru skaits, tāpēc vēlams ierasties lidostā laicīgi. Viņa arī skaidro izmaiņas lidostas apkārtnē saistībā ar „Rail Baltica” būvdarbiem. "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Turonoka atgādina, kādiem medikamentiem vajadzētu ceļojuma aptieciņā. "Lidojot nevajadzētu aizmirst par piesardzības pasākumiem, kas ir medicīniskā maska vai FFP2 respirators, kas lidojumos pagaidām ir obligāti, kā arī antibakteriālās salvetes vai roku tīrīšanas līdzekļi uz spirta bāzes," norāda Ieva Turonoka. Viņa arī vērš uzmanību, ka novērst diskomforta sajūtas, kas var rasties lidojuma laikā. Piemēram, kāju pietūkumu var mazināt izstaipot kājas, vai nedaudz

Ik gadu maijā visā Eiropā atzīmē Eiromelanomas dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību saules un solāriju ultravioleto (UV) staru ietekmei. Kā rīkoties, lai saule nekļūtu par ienaidnieci un kā laikus pamanīt pārmaiņas, lai nepieļautu melanomas attīstīšanos, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, onkoloģe, ķīmijterapeite un imunoloģe Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā medicīnas doktore Simona Doniņa un melanomas pacientu biedrības "Soli priekšā melanomai" vadītāja Olga Valciņa. Simona Doniņa norāda, ka maijs ir melonomas piesardzības mēnesis, jo melanoma ir ādas vēzis, kura izraisīšanā viens no galvenajiem iemesliem ir saules starojums.  "Pavasarī sāk spīdēt saule, mēs atceramies, ka esam balti, jo mūsos ir iedzīts, ka tikai brūns ķermenis ir skaists, un visi gribam vairāk uzturēties saulē un aizmirstam par piesardzību. Melanoma diemžēl ir nāvējošs vēzis, ja neārstē. Mēs visi varam nesaslimt, izdarīt visu, lai melanoma nemaz pie mums neatnāk, tad neb

“Stipri vakar – brīvi šodien!” Šāda devīze dota Latvijas un Igaunijas militārā mantojuma projektam, kas aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē nozīmīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara līdz pat neatkarības atgūšanai pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.  Par militārā mantojuma tūrisma piedāvājumu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Vidzemes augstskolas lektors, tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis un vēsturnieks Kārlis Dambītis. Karostas glābšanas biedrības valdes locekle Monta Krafte stāsta par jaunatklāto Karostas un Neatkarības kara muzeju Redanā (cara laika fortā). Redanu apsaimnieko un muzeju izveidojusi Karostas glābšanas biedrība ar Liepājas pašvaldības atbalstu.

Sastapties Latvijas mežos ar kādu meža zvēru, kas cilvēkam var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai, joprojām ir zema, tomēr iespēja pastāv. Par to, kā rīkoties situācijā, ja mūsu ceļi ir krustojušies ar bīstamu plēsēju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Dabas aizsardzības pārvalde ģenerāldirektors Andrejs Svilāns, ekskursiju "Uzzini, iepazīsti" vadītāja un gide Zaiga Kaire un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja. "Tie četrkājainie, no kuriem šogad zināmā mērā pamatoti, bet lielā mērā nepamatoti nobijušies, tie ir vismazāk bīstamie," vērtē Andrejs Svilāns. "Tie cilvēki, kuri iet dabā, pieļauju, ka viņus lācis ir redzējis krietni biežāk, nekā viņi lāci. Kārtīgs lacis, ja viņš ir savvaļas lācis viņš aizvācas klusākā vietiņā no "divkājainā zvēra"." "Bažas par to, ka aiz katra koka mežā gaidīs lācis, ir pilnīgi aplamas," turpina Andrejs Svilāns. Zaiga Kaire atzīst, ka bīstamākas situācijas ir veidojušās, tikai ejot vienai. "Ja mēs esam gājuši kaut vai nelielā bariņā, kaut vai trīs cilvēki, mē