K Labk Dzvot

Informações:

Sinopsis

Kas spj ietekmt un prveidot cilvka dzvi - zinanas, informcija, tikans ar interesantiem cilvkiem? K uzlabot msu sadzvi, k saglabt un uzturt labu veselbu, k izaudzt pui, k salabot manu, iekrtot mju? K uzzint par visu jaunko dads nozars, kas ietekm vai var ietekmt msu dzves kvalitti?Mums jdzvo labk tagad, jo is ir msu laiks. Un eit, jo ir st vieta!

Episodios

  • Labo darbu nedēļa: cilvēki iesaistās arvien vairāk un vēlas palīdzēt

    01/10/2021 Duración: 47min

    Oktobris sākas ar „Labo darbu nedēļu”, kurā dalību var pieteikt ikviens Latvijas iedzīvotājs, jebkurā valsts vietā. Bet neuztraucieties, ja nākamā nedēļā jau tā darbu pāri galvai, un kam īpašam laiku atlicināt būs pagrūti. Sabiedriski noderīgiem darbiem nav laika ierobežojumu. Kā iesaistīties, kā piedalīties, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj  labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja viena no Labo darbu nedēļas idejas autorēm Ilze Skuja, LAPAS direktore, Vidzemes augstskolas docētāja un sabiedriskā aktīviste Inese Vaivare un Mazpulku padomes priekšsēdētāja un Zemgales reģiona mazpulku koordinatore Gundega Jēkabsone. Labo darbu nedēļa notiek jau 13. gadu, cilvēki iesaistās arvien vairāk un vēlas darīt labos darbus. "Valda stereotips Latvijā un arī pasaulē, ka brīvprātīgo  darbu var darīt tikai jaunietis, kuram ir daudz brīvā laika, nav ģimenes. Bet mums arvien vairāk piesakās ne tikai ap 30 gadus veci cilvēki, bet arī vecāki," atklāj Ilze Skuja. "Esam sapratuši, ka cilvēki ir nostabil

  • Sejas aizsargmaskas: eksperti aicina izvēlēties medicīniskās maskas vai respiratorus

    30/09/2021 Duración: 46min

    Kas jāzina par sejas maskām, kā tās pareizi jālieto, lai nerastos kaitējums veselībai un kādi standarti tiek ievēroti, ražojot gan sejas maskas, gan citu aizsargaprīkojumu, iztaujājam ekspertus raidījumā Kā labāk dzīvot. No kādiem materiāliem rūpnieciski ražo maskas un respiratorus, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors, RSU profesors Ivars Vanadziņš un Rīgas Tehniskās universitātes profesore Inga Dāboliņa. Viņi arī aicina izvēlēties ikdienā lietot medicīniskās maskas vai respiratorus, kas gan ir salīdzinoši dārgāki, jo abiem ir stingri noteiktas prasības materiāliem un ražošanai. Neiesaka lietot mājas apstākļos vai nelielās ražotnēs darinātas auduma maskas, kurām nav vajadzīgā aizsargslāņa. Inga Dāboliņa, atsaucoties uz literatūru, norāda, ka higiēniskā auduma maskā plānai marlei vajadzētu būt astoņās kārtās, lai veidotos nepieciešamais aizsargslānis. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direkt

  • Apkures sezona sākas: vai siltumu pieslēgs arī mājam ar parādniekiem

    29/09/2021 Duración: 45min

    Palēnam daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās tiek padots siltums apkures sistēmās. Diemžēl gadu no gada ir arī parādnieki, un, zinot straujo siltumtarifu kāpumu, pieļaujams, ka arī pieaugs parādnieku skaits. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, vai māju ar parādiem par siltuma piegādi var nepieslēgt pie centralizētās apkures, vai atslēgšana var draudēt apkures sezonas gaitā, ja parādi pieaug, un kādas ir iespējas cīnīties ar siltuma rēķinu nemaksātājiem. Vērtē un analizē AS “Civinity Mājas” Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs Gatis Roze un biedrības "Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācija" vadītājs Vitolds Peipiņš.  

  • Sirds dienas festivālā īpašu uzmanību pievērsis "sliktajam holesterīnam"

    28/09/2021 Duración: 46min

    Lai atzīmētu Pasaules sirds dienu, 29. septembrī visi interesenti ir aicināti piedalīties „Sirds dienas festivālā”. Bet par to, kas notiks festivāla laikā un kādiem veselības rādītājiem būtu jāpievērš uzmanība, lai saudzētu savu sirdi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs profesors Kārlis Trušinskis un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. “Sirds dienas festivāls” notiks Rīgā, Vidzemes tirgus teritorijā, – izglītojošs un sportisks sirds un asinsvadu veselībai veltīts pasākums. “Sirds dienas festivālu” organizē pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību un Rīgas domes Labklājības departamentu. Pasākuma mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību sirds veselībai un sniegt iespēju bez maksas pārbaudīt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, saņemt speciālistu ieteikumus, smelties idejas aktīvai un veselīgai dzīvei jebkurā vecumā. Festivāla lai

  • Ilgtspējīga lauksaimniecība: kādai tai jābūt, ko izprotam ar šo jēdzienu

    27/09/2021 Duración: 50min

    Eiropas Savienībā, arī Latvijā, dažādos līmeņos notiek dažbrīd ļoti asas diskusijas par to, kādai būtu jābūt un ko mēs sauksim par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Diskutējam par šo jautājumu arī raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārkls, Latvijas lauku izglītības un konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis un apvienības "Par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" valdes locekle Zinta Jansone.

  • Kā dzīvo cilvēki pierobežā: Viesojamies Pededzē

    24/09/2021 Duración: 50min

    Pededzes upi un tās apkārtni ir labi iepazinuši makšķernieki un laivotāji, bet kā Pededzes upes krastos dzīvo, strādā un atpūšas vietējie iedzīvotāji, to iepazīsim raidījuma Kā labāk dzīvot tiešraidē no Pededzes ciema, noslēdzot ciklu par dzīvi Latvijas pierobežā. Iepazīstam Pededzes pagastu kopā ar Pededzes pagasta pārvaldes vadītāju Daigu Vītolu, Pededzes pamatskolas direktori Selgu Bīberi, senioru pārstāvēm Intu Ņikitinu, viņa bijusī vairākus gadus arī pagasta pārvaldes vadītāja, un Nadeždu Gorkinu. Par savu nodarbošana Pededzes pusē stāsta uzņēmējs Armands Roze, kuram mirkli pirms raidījuma pagasta pārvaldes vadītāja pasniedza balvu balvu “Sudraba zīle” kategorijā "Tautsaimniecība". Viņš nodarbojas ar zivjkopību. Projekts tapis ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

  • Aptauja: Cilvēkiem prieku sagādā mazās lietas - iespēja būt dabā un labi laika apstākļi

    23/09/2021 Duración: 47min

    Prieku var ne tikai piedzīvot, bet arī radīt un tas nebūt nav tik viegli. Kādi ir nesen veikta pētījuma dati un ko tie liecina par sabiedrības spēju, vai tieši otrādi, nespēju priecāties, kopā ar ekspertiem spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. SKDS pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš iepazīstina ar augusta beigās veiktu nelielu pētījumu, lai skaidrotu iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, vairāk fokusējoties uz iepirkšanos, kādas emocijas sniedz iepirkšanās. Viens no jautājumiem pētījumā bija par emocijām, cik bieži cilvēks pēdējā laikā juties priecīgs, noraizējies, laimīgs, bēdīgs vai nomākts. "Pašās augusta beigās Latvijas iedzīvotāji biežāk atzīst, ka jutušies priecīgi," atklāj Arnis Kaktiņš. "52% saka, ka jutušies  priecīgi vai nu visu laiku, vai ļoti bieži, vai diezgan bieži. Ja skatāmies, cik ir tādi, kas saka, ka nav jutušies priecīgi nekad, ļoti reti vai diezgan reti, tie būs 18%. Pa vidu bija punkts - "šad tad", to izvēlējās katrs trešais." "Savukārt, ja skatāmies negatīvās emocijas - nomākts,

  • Mainām logus: speciālistu ietekumi labākai izvēlei un prātīgai rīcībai

    22/09/2021 Duración: 47min

    Pēc tam, kad dzīvoklī ielikti jauni logi, nereti ir gadījumi, ka cilvēki sāk pastiprināti slimot ar dažādām infekcijas slimībām. Vai tiešām pie vainas ir logi? Ne gluži! Kādus logus jāizvēlas un kādi vēl priekšnoteikumi jāievēro, lai ar veselību viss būtu kārtībā, ja gribam mainīt logus mājā vai dzīvoklī, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, eksperts Ivars Buls un šīs asociācijas eksperts Atis Jumiķis. Ivars Buls norāda, ka cilvēki maina logus ēkās, kur gaisa pieplūde notika caur logu un durvju neblīvajām vietām un izplūde notika pa speciāli izveidotām ventilācijas šahtā. Tajā laikā tik blīvu logu kā šodien nebija. "Ja nosacīti caurus logus aizstāj ar blīviem, tad vairs nav gaisa pieplūde, nedarbojas arī nosūce. Rodas mitrums un CO2. Mitrums bojā konstrukcijas, CO2 izjūtam kā nogurumu un sāk slimot. Bieži pie logu maiņas vaino jaunos logus. Tas nav pareizi," norāda Ivars Buls. "Nav svarīgi, ko kā logi izgatavoti – plastmasas, koka vai metāla

  • Vakcinācija, revakcinācija un saslimstības dati. Kā arī gripas laiks tuvojas

    21/09/2021 Duración: 49min

    Pat neskatoties uz ļoti pārliecinošiem datiem, ka vakcinācija pret Covid-19 paglābj cilvēkus no smagas slimības gaitas, vakcinācijas aptvere Latvijā ir ļoti maza. Kamēr vieni negrib vakcinēties, citi jau sāk revakcināciju. Raidījumā Kā labāk dzīvot par šībrīža situāciju ar vakcināciju un revakcināciju pret Covid-19 iztaujājam Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāju profesori Daci Zavadsku. Neskatoties uz to, ka aktualitāte ir saslimšana ar Covid-19, tuvojas arī gripas laiks Pagājušajā sezonā veiksmīgi izdevās no gripas izvairīties, visdrīzāk, diezgan strikto ierobežojumu dēļ. "Gripa visticamāk atnāks, diez vai mēs aiziesim uz pilnīgu "lokdaunu". Un kāda tā būs, to nezina neviens. Pēc analīzes, kā varētu būt, pēc tā, ko mēs zinām, Pasaules Veselības organizācija visu laiku to monitorē un daudz analizē, viņa varētu būt bišķiņ niknāka nekā bija līdz šim," norāda Dace Zavadska. "Viens ir tas, ka daudziem cilvēkiem no iepriekšējām sezonām vēl vairāk vājinājusies tā

  • Par mežu ir jārūpējas: svarīgi zināt, kas notiek tavā mežā

    20/09/2021 Duración: 46min

    Latvijā joprojām ir liels privāto mežu īpašnieku īpatsvars. Daudziem mežs ir investīcija nākotnē, bet, lai to veiksmīgi to pārdotu, par mežu ir jārūpējas un arī pārdošanas process var izrādīties gana sarežģīts un pat riskants. Kāpēc svarīgi zināt, kas notiek tavā mežā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Meža īpašnieku biedrības biedrs, meža īpašnieks Gatis Strads, Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktora vietnieks Normunds Knēts un “Lignum Latvija” vadītājs Armands Alksnis.

  • Piedzīvojumu un dabas terapija: kādas kaites ar tās palīdzību ārstē

    17/09/2021 Duración: 46min

    Pirms diviem gadiem domubiedru grupa apvienoja spēkus un zināšanas, lai izveidotu līdz tam Latvijā nepraktizētu piedzīvojumu un dabas terapiju, kas pasaulē jau ieguvusi krietnu popularitāti. Ko un kā varam ārstēt ar šādas terapijas palīdzību, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas ir piedzīvojumu terapija (adventure therapy), skaidro un iepazīstina “Adventure Therapy Latvia” līdzdibinātājs, aktīvā tūrisma centra “Eži” dibinātājs un vadītājs Rolands Melbārdis. "Piedzīvojumu terapija ietver dabas terapiju, meža terapiju, dažādas prakses, kas saistās ar pieredzi dabā. Piedzīvojumu terapijas jēdziens visplašāk apvieno dažādu jomu un nozaru pārstāvjus," skaidro Rolands Melbārdis. Šajā terapijā iesaistās ne tikai piedzīvojumu organizētāji, arī ergoterapeiti un psihoterapeiti. "Tā ir piedzīvojumu prakse vai pieredze daba ar terapeitisku nolūku, lai kāds būtu nolūks, profilaktisks, ārstējošs vai izaugsmi veicinošs, tā klasificējas kā piedzīvojumu terapija," turpina Rolands Melbārdis. "Jebkas, kas ir vairāk nek

  • Cilvēki ar īpašām vajadzībām: kā veicināt sabiedrībā citādības izpratni

    16/09/2021 Duración: 47min

    Cilvēks nav diagnoze. Cilvēks ir sapņi, cerības, darbošanās, personība. Kas jāmaina sabiedrības attieksmē, lai tā pieņemtu cilvēkus ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem un veicinātu citādības izpratni, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane stāsta par kampaņu, kas norisinās jau trešo gadu. Tās mērķis ir nemainīgs, lai cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem arvien vairāk pieņemtu, lai no viņiem nenovērstos, lai viņi saņemtu vajadzīgo atbalstu un varētu dzīvot savās mājās, lai nebūtu jāpārceļas uz ilgstošas aprūpes institūcijām tikai tāpēc, ka nav nav atbalsta vai viņus nosoda, kas apgrūtina līdzāspastāvēšanu un tā kļūst sarežģīta. "Kampaņa atbalsta deinstucionalizācijas procesu, lai cilvēkiem, kam dažāda rakstura traucējumi tiktu attīstīti pakalpojumi viņu mājām un ļautu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un nebūtu jāpieņem lēmums dzīvot kopā ar sev līdzīgiem izolēti no sabiedrības," atzīst Kristīne Lasmane. Daudzf

  • Mieloīdā neoplāzija jeb asins vēzis: neārstējama, bet kontrolējama slimība

    15/09/2021 Duración: 46min

    Mieloīdā neoplāzija jeb asins vēzis ir bīstama, neārstējama, bet kontrolējama slimība, ja vien tā tiek laikus konstatēta. Par slimību, diagnozes noteikšanu un ārstēšanu vairāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Hematoloģe ārste Kristīne Bernāte skaidro, ka asins vēzis ir ļaundabīga asins sistēmas saslimšana, kas sākas kaulu smadzenēs, kur iegūtas mutācijas laikā nepareizs signāls tiek dots cilmes šūnām un sāk vairoties kādas konkrētas šūnas. Ir trīs asinsveidu šūnās leikocīti - baltās asinsšūnas, eritrocīti - sarkanās asins šūnas un trombocīdi, kas atbild par asins recēšanu.  Ja notiek kāds palaidējmehānims, sāk vairoties kaut kas par daudz, ir izmaiņas. Leikozes ir plaša tēma - lielajai slimību grupai ir daudz apakšvariantu. "Lielākoties iemesli nav zināmi, kāpēc konkrētam pacientam attīstās kāds no asinsvēža paveidiem. Varam atrast mutācijas, gēnu līmenī ir problēma, ir  izmainījušās hromosonas. Kas to ir veicinājis, bieži uz šiem jautājumiem nav atbildes," atzīst Kristīne Bernāte. Savu pieredze

  • Moderna bibliotēka vairs nesaistās vienkārši ar grāmatu lasīšanu

    14/09/2021 Duración: 47min

    Bibliotēkas jau sen nav tikai vieta, kur lasīt grāmatas. Bet ko tur dara 3D printeri, jeb kas bez grāmatu lasīšanas vēl pieejams bibliotēkās, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā šobrīd darbojas bibliotēkas, kādi ierobežojumi jāievēro, stāsta Latvijas Nacionālā bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts, Rīgas centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja Vineta Baško, Latgales Centrālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību vadītāja Jana Konopecka un Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Lāsma Vasmane-Mašina.

  • Jaunu automašīnu piegāde kavējas: lietotās trūkst vai kļūs dārgākas

    13/09/2021 Duración: 46min

    Mikroshēmu ražotāju nespēja piepildīt tirgu ar savu produkciju, ir radījusi problēmas ne tikai elektronikas ražotājiem, bet arī citām nozarēm, autoindustrijai tai skaitā. Jauno auto piegāde kavējas un tas, savukārt atstājis iespaidu uz lietoto transportlīdzekļu tirgu, kurā arī strauji samazinājies piedāvājums vai mašīnas ir kļuvušas krietni dārgākas. Raidījumā Kā labāk dzīvot spriežam, ko šādā situācijā darīt tiem, ja ir vēlme vai nepieciešamība iegādāties sev jaunu vai lietotu automobili. "Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu," situāciju auto tirgū raksturo Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs. Šāda situācija izveidojusies pandēmijas dēļ, ir grūti atjaunot ražošanas kapacitāti, pieprasījums visās valstīs ir pieaudzis. Tas vēl jāsaista ar to, ka auto ražotāji mikroshēmas pasūta pie pāris ražotājiem, kas nav spējīgi tikt galā ar pieprasījumu, jo viedierīces vajag arī visiem mājās, kur nepieciešamas smalkākas mikroshēmas. "Mašīnas ir gatavas, rūpnīcā stāv, nav mikroshēmu, lai tās palaistu. Vairums ražotāj

  • Lielie rakšanas un mēslošanas darbi jeb dārza darbi septembrī

    10/09/2021 Duración: 47min

    Pavisam tuvu ir laiks, kad kaut kas dārzā noteikti būs jāizrok, bet kaut kas būs arī jāierok zemē jau domājot par nākamo pavasari un vasaru. Kādi dārza darbi veicami septembrī, skaidro Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Augiem ir vajadzīgs rudens mēslojums, bet ekspertes neiesaka izlīdzēties tikai komplekso mēslojumu, jo svarīgas proporcijas. Lietojoe komplekso mēslojumu, var pārforsēt ar atsevišķām sastāvdaļām, bet citas pietrūks. Svarīgi kāliju un magnēziju iedot augiem, sevišķi tiem, kam patīk skāba augsne. Šobrīd labs brīdis, lai mēslotu augus ar granulēto sēru. Jebkuru mēslojumu ir jāierušina! Rozēm labāk izvēlēties speciālo mēslojumu, jo svarīgi ir mikroelementi, lai būtu dzelzs, magnijs pietiekami. Ja izvēlas lietot komplekso mēslojumu, jāpievērš uzmanība, lai norādītais slāpekļa skaitlis nebūtu lielāks par 8. Nevajag pārāk agri sasegt augus ziemošanai. Tas tikai novembrī, decembrī jāda

  • Pārslimot Covid-19: Slimība ir neparasta, bīstama un pagaidām neprognozējama

    09/09/2021 Duración: 47min

    Covid-19 pārslimošanas pieredze rāda, ka slimības gaita dažādiem cilvēkiem var būtiski atšķirties. Kas to nosaka un kam jāpievērš īpaša uzmanība? "Slimības gaita atkarīga no vairākiem faktoriem – no paša cilvēka, no tā, cik stiprs ir vīruss un mainīgs, kādas cilvēkam bijušas hroniskas slimības un kā viņš noskaņots. Arī, vai viņš ir vakcinēts, vai nē. Zinām, ka slimo arī vakcinētie, bet tie parasti nav smagi un viņiem nav ko stāstīt," raidījumā Kā labāk dzīvot komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna. Šoreiz raidījumā uzklausām arī vairākus pieredzes stāstus par Covid-19 slimības gaitu. Pieredzē dalās arī raidījuma eksperts profesors Anatolijs Danilāns, kurš neslēpj, ka slimības gaita bijusi smaga un sekas ir jūtamas arvien. "Ir pacienti, kam simptomi pēc izslimošanas turpinās. Ir pacienti, kuriem gadu ir diezgan līdzīgi simptomi, kā sākumā. Bet ir pacienti, kuri ir izslimojuši un pat viegli izslimojuši, sapriecājušies, izstāstījuši, ka Covid nekas lie

  • Izmaiņas ļauj vieglāk pārvietoties ar autobusu cilvēkiem ar kustību traucējumiem

    08/09/2021 Duración: 46min

    Lietas lēnām iet uz labo pusi. Pierīgas, Bauskas, Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Daugavpils un Krāslavas sabiedriskā transporta tīkla daļās ir ieviestas izmaiņas, kas padarīs daudz vieglāku braukšanu autobusos pasažieriem ar kustību traucējumiem un neredzīgiem cilvēkiem. Par izmaiņām stāstām raidījumā Kā labāk dzīvot. Lai nodrošinātu visām sabiedrības grupām pieejama sabiedriskā transporta pakāpenisku ieviešanu, piecās maršrutu tīkla daļās no 1. augustā stājies spēkā jauns līgums. Tas paredz pielāgotu autobusu norīkošanu reisu izpildē un apmācītus autobusa vadītājus saskarsmē ar ar kustību traucējumiem un neredzīgiem cilvēkiem. Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš norāda, ka sabiedriskajam transportam ir jāpielāgojas, lai katrai mērķa grupai piedāvātu atbilstošu servisu. Piecās maršruta tīkla daļās jeb piecos reģionos ir stājušies spēkā jaunie līgumi, kur vidēji maršrutos gandrīz 70% autobusu pielāgoti cilvēku ar kustību traucējumiem un ne tikai pārvadāšanai.  Visos autobusos ir

  • Latviešu valodas stunda

    07/09/2021 Duración: 47min

    Klāt 2021.gada rudens - ziemas sezonas pirmā latviešu valodas stunda, kurā uz klausītāju jautājumiem atbild valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Lai īpaši godātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendārā pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma 15.oktobrī šogad un turpmāk tiks svinēta Valsts valodas diena. Sākot ceļu uz Valsts valodas dienas svinībām, Latviešu valodas aģentūra rosina iesaistīties akcijā - iesniedzot savu vēstījumu vietnē "vards.valoda.lv". Katrs ir aicināts paust pārdomas un atziņas, turpinot apgalvojumu "Latviešu valoda man ir…". Akcija norisināsies no šodienas līdz 15.oktobrim, iesūtītos valodas vērtību stāstus apkopos līdz 18.novembrim, Latvijas dzimšanas dienai.

  • Ārsts: Locītavas ir svarīgi pareizi stiprināt, vingrināt un, galvenais, nepārslogot

    06/09/2021 Duración: 46min

    Puse Latvijas iedzīvotāju izjūt locītavu un muskuļu sāpes. Liela daļa cilvēku šo problēmu risina ar pretsāpju līdzekļu palīdzību, bet pie ārsta iet vien retais. Un šādai rīcībai var būt ļoti negatīvas sekas. Kā pareizāk rīkoties, lai saglabātu un uzlabotu veselību, iesaka VCA fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts Artūrs Kraucis, "Mēness aptiekas" farmaceite Ērika Pētersone, “Aiwa Clinic” traumatologs-ortopēds Visams Rafaels un Fizioterapeitu asociācijas valdes locekle Elīna Bergmane. Artūrs Kraucis norāda, ka problēmas visbiežāk krājas pakāpeniski. Retāk ir traumas, kādas sporta traumas. "Ikdienā cilvēka locītavas nodilst pakāpeniski, laicīgi ir jāuzsāk pareizi stiprināt, vingrināt un galvenais nepārslogot," atzīst Artūrs Kraucis. "Mēs nedomājam par to, ka pārāk pārslogojam savas locītavas un tikai pēc kāda laiciņa domājam, kāpēc radušās sāpes?" Nepārslogot vai slogot pareizi ir pats svarīgākais. "Otrs, no farmaceitikas viedokļa ir labas kvalitātes uztura bagātinātāji, kas darbojas bet jālieto ilgs

página 1 de 25