Zinmais Nezinmaj

Klajā nākusi Karstena Jānkes grāmata "Hanza", kas iepazīstina ar jaunākajiem pētījumiem par Hanzu un meklē atbildi uz jautājumu, kas bija šī neparastā tirgotāja apvienība, kura lika lauzīt galvu Anglijas karalim? Kādi mīti valda Eiropas kolektīvajā vēstures uztverē par Hanzu un kāpēc mūsdienās Hanza ir kļuvusi par teju tūrisma simbolu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vadošais pētnieks Ilgvars Misāns. Viņš ir arī grāmatas "Hanza" zinātniskais redaktors. "Par Hanzu pastāv daudz mītu un pēdējos 30 gados vēstures zinātnē Hanzas pētniecībā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas plašākai sabiedrībai nav zināmas. Tas mani pamudināja piedāvāt šo grāmatu latviešu lasītājiem, jo mūsdienīgas informācijas par Hanzu trūkst," norāda Ilgvars Misāns. Viņš atzīst, ka par šo apvienību netrūkst mītu un maldu un grāmatā ir vairāku mītu apraksti un to rašanās skaidrojums. Kā piemērus Misāns min dažādus skaidrojumus par Hanzu Vācijā vēstures gaitā, līdz

Domā kritiski - šo jēdzienu pēdējās desmitgadēs dzirdam ik uz soļa. Domāt kritiski māca arī skolā, eksperti mūs aicina kritiski domāt, kad lasām ziņas internetā, tāpat kritisko domāšanu iesaka izmantot arī privātās dzīves plānošanā, lēmumu pieņemšanā par savu veselību un uzņemoties kredītsaistības. Kādas ir cilvēka spējas domāt kritiski un emocionālās būtnes cilvēki vienmēr var spriest izsvērti un kritiski, vērtē komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. Ingus Barovska pētījums par mītradi Mītrade jeb mitopoēze bija veids, kā cilvēki senatnē skaidroja gan pasaules izcelšanos, gan citas parādības, ko nespēja saprast. Taču mīti par pasaules beigām, politiķiem kā glābējiem un izdomas pilni stāsti par jaunām tehnoloģijām nav nekur izzuduši. Šiem jautājumiem vairāku gadu garumā pievērsies Ingus Barovskis - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja Krājuma izpētes nodaļas mākslas eksperts, kā arī docents Ekonomikas un kultūras augstsko

Pēdējo mēnešu laika internetu pārpludina video un fotogrāfijas ar spēcīgiem vulkānu izvirdumiem, kas vienlaikus norit dažādos pasaules reģionos. Lai arī Latvija nav vulkānu zeme, lieli izvirdumi var izraisīt arī globālas kataklizmas un tādas ne reizi vien ir bijušas zemes vēsturē. Pētnieki pauž bažas, ka vulkāni ar eksplozivitāti lielāku par 8 pēc vērtēšanas skalas, nesnauž, bet ir aktīvi Zemes dzīlēs. Vai tiešām varam gaidīt šādas dabas katastrofas? Par supervulkāniem stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Fascinējošā dabas parādība - zibens Zinātniska izpēte par zibeni sākās pirms aptuveni 250 gadiem līdz ar fiziķu interesi par šo dabas parādību. Tajā laikā radās vairāk nekā 30 teorijas par zibens izcelšanos un visprecīzāk to definēja Bendžamins Franklins un Mihails Lomonosovs, proti, ka zibens ir milzīga elektriska dzirkstele, kas veidojas starp pretēji lādētiem laukiem – tas ir starp negatīvi un pozitīvi lādētām elek

Televīzijas šovi cilvēkiem rada priekšstatu par pierādījumu vākšanu un izpēti noziegumu atrisināšanā mūsdienās. Vai tiešām tas atbilst realitātei un kāda bija tiesu ekspertīžu speciālistu ikdiena pirms simts gadiem, kad tehniskais nodrošinājums un zināšanas bija citādas, skaidro Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka. "Metodes ir tās pašas, bet ir jauni tehniskie līdzekļi," tiesu ekspertu darba attīstību simts gadu laikā vērtē Maira Čentoricka. "Tas, ko kādreiz eksperts darīja nedēļu, lai dabūtu vienu pēdu ārā, tagad dažu stundu laikā var paveikt." Savulaik jau raidījumā eksperti ir stāstījuši, ka pēc parakasta var atšifrēt, vai tiešām īstais cilvēks to uzlicis. "Jo jums sarežģītāks paraksts jūs, jo jūs esat vairāk aizsargāti," norāda Maira Čentoricka. "Šobrīd jau parakstu pat vairāk neatdarina, viņu vienkārši tehniski uzliek. Ir tādi biznesa pārstāvji, kas savu parakstu, lai ekonomētu rokas, kustības un kaulu nodilšanu, pasūta kā zīmodziņu.  Tad, mīļie cilvēki, nebrīnieties, ka jūsu zīm

Latvijas polārpētnieki nesen atgriezušies no otrās misijas Svalbārā*, kur atkārtoti veikuši ledāju mērījumus. Kas ir mainījies šajā Arktikas arhipelāgā, ko liecina pētnieku savāktie dati un  vai varam cerēt uz savu polāro staciju Arktikā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošie pētnieki un ģeoloģijas zinātņu doktori Kristaps Lamsters un Jānis Karušs. Pētnieki atzīst, ka šobrīd sākuši cīņu ar datu apstrādi, līdz nopietnākiem secinājumiem pēc ekspedīcijasvēl laiks. Diemžēl Covid epidēmija ietekmējusi Arktikas pētniecību. Pētnieku komandas nevarēja doties uz turieni, lai savāktu datus. Zinātnieki cer un arī virzās uz to, lai Arktikā būtu Latvijas polārā stacija. Pētnieki ir gandarīti, ka šobrīd ir nodibināts Polāro pētījumu centrs Latvijas Univeristātē. Tas ir liels solis virzībā uz stabilāku klātesamību Arktikā un Antarktikā. Pētnieki ir pārliecināti, ka Latvijas zinātniekiem ir absolūti nepieciešama polārā stacija Arktikā. "Ja Latvijai

Arī purvus, tāpat kā citas ekosistēmas Latvijas dabā, cilvēks izmanto savām saimnieciskajām vajadzībām, taču ir purvi, kuros cilvēka klātbūtne ir bijusi pietiekoši reta, lai varētu teikt, ka šī ir neskarta vide. Teiču purvs ir viena no šādām teritorijām un tā ezerus vairāk ir pētījis Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks bioloģijas zinātņu doktors Matīss Žagars. Kāds ir ezers, kurā cilvēka klātbūtne tikpat kā nav manāma? Ar ko tas atšķiras no citiem ezeriem un kā šo ekosistēmu ietekmē atrašanās purvā? Botāniķe Laura Grīnberga Latvijā atklājusi jaunu ūdens augu sugu "Caldesia parnassifolia" jeb kaldēziju Latvijas pļavas, meži un citi biotopi glabā sugas, par kurām vēl neko nezinām, bet acīgākie pētnieki pamanās tās ieraudzīt un nosaukt vārdā. Un šogad tas izdevies hidrobioloģei - botāniķei Laurai Grīnbergai. Apsekojot ezerus uz Latvijas un Lietuvas robežas, viņa atklājusi jaunu ūdensaugu sugu Latvijā ar apzīmējumu latīņu valodā "Caldesia parnassifolia", un sarunā ar pētnieci pieturamies pie apzīmējuma

Dažkārt atklājumi vēsturē notiek ilgu gadu garumā, citkārt tos uziet pavisam nejauši. Tā tas noticis arī Latvijā, pētot Latvijas teritorijā uzietu poēmu, kurā pirmo reizi aprakstīts Freizera sindroms jeb reta anomālija. Medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete atklājusi, ka iedzimtā anomālija Freizera sindroms novērots jau krietni agrāk nekā 19. gadsimta otrajā pusē. Pirmais to aprakstījis 16. gadsimtā Rīgā dzīvojošais humānists un dzejnieks Daniels Hermanis (1543 - 1601). Ko šādi atklājumi stāsta par medicīnas izpratni un lomu tā laika sabiedrībā un kāds detektīva darbs jāveic pētniekiem, lai izprastu sen rakstītā būtību, skaidro medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete un latīniste un seno iespieddarbu pētniece Laura Kreigere-Liepiņa. Anatomijas saistība ar mākslu: izstāde “Anatomija un ārpus tās” Pavisam nesen apmeklētājiem durvis vēra Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs. Šobrīd visos muzeja stāvos līdzās pastāvīgajai ekspozīcijai interesentiem iesp

Savvaļas augu izmantošana ārstniecībā ir sena, cik pati pasaule. Taču laiki mainās un mainās arī apjomi, kādos ārstniecības augi jāievāc, kā arī mainās arī vide, kurā tie aug. Lai nenonāktu situācijā, kad aktīvās ārstnieciskās vielas nav pieejamas, pētnieki radījuši risinājumus to audzēšanai laboratorijas apstākļos. Vides Risinājumu institūta pētnieki pēta, vai savvaļā apdraudēto augu pavairošana varētu notikt laboratorijā.  Ar ko atšķiras savvaļā un mēģenē audzis augs, skaidro Vides Risinājumu institūta projekta zinātniskā vadītāja Ieva Mežaka un šī institūta ķīmijas laboratorijas vadītāja Ilva Nakurte. Latvijas Hidroekoloģijas institūts aicina ziņot par aļģu sanesumiem Ja pludmalē redzi aļģu sanesumus, ziņo! - ar šādu aicinājumu pie cilvēkiem vēršas Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar citiem Latvijas un ārvalstu partneriem. Tā ir iespēja sabiedrībai sniegt savu pienesumu zinātnei par plastmasas piesārņojumu ūdeņos, kā arī pašiem tuvāk iepazīst aļģes. Reizēm šķietami nevērtīgais un vizuāli nep

Starptautiskā pētījumā, kurā analizēta Latvijas un Austrālijas pieredze, atklāta cēloniskā saistība starp pārtiku un barības vada dilatāciju suņiem. 2014. gadā veterinārārsti Latvijā novēroja strauju slimības pieaugumu, kas sasniedza 253 gadījumus divu gadu laikā. Visos gadījumos suņi tika baroti ar konkrēta ražotāja barību. Ko atklāj pētījums un kāpēc pirms septiņiem gadiem zinātnieku bažas netika sadzirdētas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro veterinārpatoloģe Ilze Matīse van Houtena, veterinārārste Lita Konopore un Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs. Līdzīgs gadījums kā 2014. gadā Latvijā dažus gadus vēlāk konstatēts arī Austrālijā. Latvijas gadījuma izmeklēšana palīdzēja Austrālijas izmeklēšanā. Atšķirība, ka Austrālijā ražotājs iesaistījās izmeklēšanā un centās palīdzēt, nevis centās noslēpt. Ilze Matīse van Houtena stāsta, ka slimību Austrālijā konstatēja 2017. gadā, kad saslima 10 % dienesta suņu un vienīgais vienojošais faktors bija barība, ko ēda suņi. Par to ziņoja arī barīb

Miega peles jeb susuri ir vieni no lielākajiem gulētājiem Latvijas zīdītāju vidū. Tie aizmieg jau septembrī, oktobrī un mostas tikai siltā pavasarī. Dabas pētniekus satrauc susuru populācijas samazināšanās Latvijā. Kādi tam ir iemesli un kāds ir šo mazo grauzēju dzīvesveids, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "Life For Species" zīdītāju eksperts Valdis Pilāts. Ja nevaram atskaņot grauzēju balsis, tad parunāt gan par tiem varam. Mūsu platuma grādos ierasti grauzēji ir vāveres, bebri, peles un susuri, par kuriem būs runa raidījuma otrajā daļā. Bet tagad kopā ar Rīgas Zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas nodaļas metodiķi Ingmāru Līdaku iepazīstam pāris neparastākus grauzējus, kuri mīt šajā zoodārzā. Grauzēju uz zemeslodes skaitliski ir ļoti daudz un viņu misija ir barot citus, tāpēc diezgan daudzas grauzēju sugas nonāk apdraudēto sugu sarakstā, jo to gaļa cilvēku uzturā tiek uzskatīta par garšīgu, tā teic Ingmārs Līdaka, un ne tikai homo sapiens, bet arī dzīvniek

Laikā, kad enerģētikā straujiem soļiem ienāk atjaunotie resursi, aktuāls kļuvis jautājums, kur šo enerģiju uzglabāt. Pēc iespējas videi draudzīgākas, ar ātrāku uzlādi un ilgāku darbības laiku vai pēc iespējas mazākas un vieglāk lietojamas - kādas būs nākotnes baterijas un akumulatori un kas tās darbinās, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Gints Kučinskis. Veco autoriepu otrais mūžs uz ceļa Pavasarī raidījumā Zināmais nezināmajā stāstījām par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku izstrādāto metodi - nolietotu riepu pārstrādi asfalta klājumā. 17. septembrī Jelgavas novada Vilces pagastā tika ieklāts jaunais ceļa segums. Ar ko tas atšķiras no tradicionālā asfaltbetona seguma un kā notiek jaunā ceļa klājuma pārbaude, skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš pauž prieku par nesen ieklāto jaunā asfalta posmu Jelgavas novada Vilces pagastā.  Tas ir stāsts par

Dienas kļūst īsākas, gaisa temperatūra pazeminās un neatņemama rudens sastāvdaļa ir arī gājputnu kāši debesīs. Rudens migrācija var būt nostalģisks moments cilvēkiem, bet pašiem putniem tas ir nopietns pārbaudījums. Dažus šķēršļus putnu migrācijai rada arī cilvēks. Latvijas Ornitoloģijas biedrība ziņo, ka gājputnu migrācijas laikā liels apdraudējums ir stiklotā apbūve. Kādi cilvēka radītie šķēršļi Latvijā un citviet pasaulē apgrūtina gājputnu ceļu uz ziemošanas vietām, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē ornitologi - Latvijas ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus un šīs biedrības projektu vadītājs Andris Dekants. Garākas kājas un knābji ļaus putniem pielāgoties klimata izmaiņām Zinātnieki uzskata, ka gan putnu, gan zīdītāju atsevišķu ķermeņa daļu – knābju, ausu vai astu palielināšanās ir saistīta ar dzīvnieku pielāgošanos klimata sasilšanai. Mainās ne tikai izskats, bet arī uzvedība: jau pirms pāris gadiem žurnālā „Global Ecology and Biogeography” bija raksts par starptautisku zinātnieku k

Finansējuma trūkums ir visbiežāk piesauktā problēma jauno zinātnieku vidū, taču tai klāt nāk arī citas grūtības, kuras ar finansējuma palielinājumu vien nevar atrisināt. Jauno zinātnieku apvienības uzmanības lokā nonākuši jautājumi par jauno pētnieku emocionālo slodzi, darba apstākļiem un sarežģījumiem, ar kuriem ikdienām jātiek galā. Vai jaunais zinātnieks ir dzīvesveids un aicinājums, kura dēļ ir jāupurē emocionālā veselība, vai šos jautājumus var sakārtot, un ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras, veidojot karjeru zinātnē Latvijā, vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienībā jaunais vadītājs - socioloģijas zinātņu doktors Miķelis Grīviņš. Miķelis Grīviņš norāda, ka sistēma, kas šobrīd zinātnē ir izveidota, ir vērsta uz konkurētspēju, uz apliecināšanos, uz spēju piesaistīt finansējumu un risināt kaut kādus degošus jautājumus, tas ne tikai ietekmē cilvēka labsajūtu, bet arī ilgtermiņā mentālo veselību.  "Veidojas paradoksāla situācija, ka cilvēki, kuriem būtu jānes tā "lāpa ar gaismu", te ir tās zināšanas, kurā

"Vēl ilgi jāgaida, lai tas kļūtu par visiem pieejamu pakalpojumu, ka varētu tā iesēsties kosmosa kuģīvun aizbraukt apkārt Zemes orbītai vai vēl tālāk, bet ceļojums kļūst arvien lētāks, ņemot vērā tehnoloģijas," iespējas izvēlēties doties ceļojumā kosmosā vērtē "StarSpace" observatorijas saimniece un portāla redaktore Anna Gintere. 27. septembris ir Starptautiskā tūrisma diena, tāpēc raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par tūrismu, taču ne uz Zemes, bet kosmosā. Iespējams, kādam neprātīgāka fantāzija vai kvēlākā vēlēšanās ir redzēt Zemi no izplatījuma. Tā varētu arī piepildīties, jo nesen pēc veiksmīgi aizvadītas trīs dienu misijas uz Zemes veiksmīgi atgriezās pirmie astronauti-amatieri. Cik tuvu vai tomēr tālu esam no kosmosa tūrisma un cik sagatavotiem jābūt pašiem tūristiem, lai šādas misijas izdotos? Anna Gintere norāda, ka kompānijas, kas nodrošina komerclidojumus kosmosā, strādās, ne tikai uzlabojot tehnoloģijas, bet arī motivējot cilvēkus interesēties par iespēju doties kosmosā. Protams, vispirms ko

Satīriska karikatūra, galma āksts vai mūsdienu stand-up izrādes, lai arī žanriski atšķirīgas, tās tomēr ir humora dažādās sejas, katra savam laikam un auditorijai atbilstoša. Bet kāda ir humora loma un ko par mums stāsta tas, par ko mēs smejamies, tie ir tikai daži jautājumi, kuriem pievērsušies humora pētnieki. Par pētījumā secināto un humora dažādām sejām raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāju Ievu Stokenbergu. "Pēc definīcijas, kaut kas ir smieklīgs tad, ja tas sniedz negaidītu skatījumu uz situāciju vai apvieno kādas divas dažādas perspektīvas uz vienu un to pašu. Tas dod iespēju mums ieraudzīt, ka katrā situācijā ir iespējami vismaz divi skatupunkti vai ka ir iespējams uz lietām paskatīties no dažādām pusēm. Tas savukārt iedod brīvību, atbrīvo. No vienas puses šī negaidītā izjūta bieži ir atbrīvojoša, mēs caur smiekliem, sevišķi, ja joks ir uzbūvēts, un mēs izlādējam to uzlādēto sprie

Rudens ir taimiņu un strauta foreļu nārsta laiks, bet cik piemērotas šīm zivīm ir Latvijas upes? Tāpēc pētnieki ir uzsākuši 15 Gaujas pieteku apsekošanu, lai novērtētu to piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai. Kādi ir pirmie secinājumi un kādas ir Gaujas Nacionālā parkā esošās ūdenstilpnes, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj ihtiologs zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Kaspars Ābersons. Pļavas pārstādīšana: secinājumi pēc gada Pagājušā gada septembra sākumā Latvijā norisinājās nebijis pasākums – pļavas pārstādīšana. Lai paglābtu bioloģiski vērtīgu pļavu no iznīcības, kas bija nenovēršama, Limbažu pagastā, ierīkojot jaunu autoceļu posmā Limbaži - Dūči, bojāejai nolemto pļavas gabalu pārveda uz Apes novada Virešiem. Varētu šķist, ka šāds process ir būt vienkāršs, ja ir pietiekami darbaspēka un tehnikas, tomēr arī pļava tāpat kā cilvēka organisms ir sarežģīta un vienota sistēma. Šajā gadījumā no zemes jāpaņem gabaliņš ar pļavā mītošajām augu, kukaiņu un mikroorganismu sugām. 

Staburags un Liesma - tie nav dabas objekti Latvijā, tās pat nav vietas uz šīs planētas un arī ne Saules sistēmā. Runājot par kādu ar astronomiju saistītu jautājumu, itin bieži nonākam pie tā, ka apspriežam idejas par citām - ārpus Saules sistēmas esošām planētām. Cik daudz tādu ir un kā tās izskatās, šie ir jautājumi, kas allaž guvuši atsaucību ne tikai astronomijas entuziastu vidū. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par šādām planētām, īpaši par planētu, kurai dots vārds Staburags. Stāsta Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills un Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta pētnieks un LU muzeja eksperts Ilgonis Vilks. Citplanētas ir zināmas vairāk nekā 4000 un liela daļa no tām ir arī krietni izpētītas. Turpmākajos gados citplanētu atklājumu skaits arvien pieaugs, jo ir attīstījušās pētījumu metodes un tehniskās iespējas pētīt kosmosu. 2019. gadā, kad starptautiskā Astronomijas savienība svinējos simto gadskārtu, katrā valstī, kura to vēlējas, piedāvāja izvēlēties kādai z

Dažādu aptauju mums visapkārt netrūkst. Par to liecina kaut vai tas, ka bieži nākas dzirdēt secinājumus, kā iepērkamies, kā krājam un ārstējamies. Pērn 80 % Latvijas iedzīvotāju atzina, ka higiēnas un drošības prasību ievērošana ir būtiska, izvēloties piemērotu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju. Lielākā daļa aptaujāto tētu zina, ka Tēva diena Latvijā ir oficiāli svētki, ko atzīmē septembra otrajā svētdienā. Šie ir tikai pāris no piemēriem, kas nonākuši dažādu rakstu vai preses relīžu rindās, stāstot par to, kādi pētījumi veikti kāda uzņēmuma vai iestādes uzdevumā. Vai šie pētījumi ir būtiski un vai ir vērts par šāda veida secinājumiem maksāt lielu naudu, ir jautājumi, ko iedomājas ne viens vien, izdzirdot dažādu aptauju rezultātus. Šos jautājumus sev ir uzdevusi arī komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante Olga Procevska. Interesējamies, cik neefektīvi var būt daži pētījumi un kuri tad ir tie jautājumi, uz kuriem atbildes patiešām var sniegt aptaujas? Tas, kas izskatās savstarpē

Pēdējā laikā arvien vairāk nākas dzirdēt, ka cilvēki kļuvuši ne tikai neiecietīgāki, bet arī naidīgāk noskaņoti cits pret citu. Tas izpaužas ne tikai interneta vidē. Ir pētījumi, kuros sīkāk analizēti negatīvi noskaņotie interneta komentāru autori. Ko par naidu interneta komentāru sadaļā un šajā komunikācijā ir izpētījuši zinātnieki un vai tiešām aiz agresīviem komentāriem slēpjas cilvēki ar psihopātijas un sadisma iezīmēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro un vērtē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektore Laima Baldiņa. "Pētot agresiju virtuālā vidē un meklējot saistību starp agresiju internetā un personības iezīmēm, lielākā daļa pētījumu ir saistīti ar tā dēvēto tumšo triādi vai tetrādi, kas personības īpašību modelis, ar kura palīdzību psiholoģijas pētnieki ir definējuši četras sociāli kaitnieciskas personības īpašības," skaidro Laima Baltiņa. "Psihopātiju un sadismu pētnieki visvairāk saista ar augstiem agresijas rādītājiem internetā." Cilvēki ar augstiem  psiho

Viens no kukaiņiem, kas vasarās un rudeņos neatstāj vienaldzīgus daudzus cilvēkus, ir lapsenes. Neviens vien norādījis, ka šogad tās manāmas īpaši daudz, tas mudināja raidījumā Zināmais nezināmajā pievērsties šo kukaiņu izzināšanai un noskaidrot, vai tiešām lapsenes šogad bijušas aktīvākas nekā citus gadus. Interesējamies arī par to, cik daudz pētīta ir šo kukaiņu dzīve. Stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis. Par dažādu kukaiņu un arī lapseņu aktivitāti vasarā stāsts arī raidījumā Kā labāk dzīvot. Iepazīstam dižo briežvaboli Eiropas lielākās vaboles gods pienākas dižajai briežvabolei, tēviņu apmēri ir no 4 līdz 8 cm, mātītes no 2 līdz 6 cm. Šie kukaiņi mīt arī Latvijas dabā un šovasar plašsaziņas līdzekļos parādījās sensacionāla ziņa par dižās briežvaboles atradumu Dobeles pusē. Sensacionāla tāpēc, ka pēdējo reizi šāda vabole bija redzēta tikai pirms 50 gadiem. Kāds ir šīs vaboles dzīvesveids, tās nozīme dabā un kā tā liek lietā savus ragus, pareizāk sakot, žokļus, par to stāsta entomologs, Daugavpils Uni