Zinmais Nezinmaj

Ūdeņi, kurus diendienā laižam kopējā ūdens aprites sistēmā, ir kā grāmata, kurā var atrast pārsteidzošus faktus par sabiedrības veselību un paradumiem. Aizvadītā gada pavasarī stāstījām par to, ka Latvijā uzsākts notekūdeņu monitorings, kurā var konstatēt Covid-19 izplatību. Kādi dati iegūti pētījumā un notekūdeņi var stāstīt par sabiedrības veselību, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors Aigars Bērziņš.

Padomju laikā čukči bija andektošu objekts, taču čukču kultūra ir daudz nopietnāka, pārsteidzošāka un joku saturam nebūt neatbilstoša. Čukči ir viena no neparastākajām Eirāzijas kontinenta pirmiedzīvotāju tautām, kas gadu tūkstošu garumā ir spējusi izdzīvot pašos skarbākajos apstākļos un adaptēties dzīvei pat divos kontinentos. Viņu izdzīvošanas un adaptācijas stratēģija un plašā migrācija ir arī interesants pētniecības objekts arī mūsdienu zinātniekiem. Pētnieki meklē čukču saiknes ar baltu tautām. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Latvijas Universitātes asociētais profesors biologs Indriķis Krams. Somu un ungāru valodu kopīgas saknes un saikne mūsdienās Lai arī somu un ungāru valodas pirmajā mirklī šķiet atšķirīgas, tās abas ir kopīgā valodu saimē. Kā divas tik tālas tautas ir apvienotas zem vienas izcelsmes valodām un vai somu un ungāru valodām mūsdienās ir kaut kas vairāk kopīgs par vēsturi? Sveiki! – mēs sakām latviešu valodā, ungāri teiktu – szia un igauniski tas skanētu – tere. Saskaņā ar

Glāzgovas klimata konference ir noslēgusies, uzliekot starptautiskai sabiedrībai jaunus mājasdarbus, tostarp mazināt akmeņogļu izmantošanu enerģētikā un mazināt mežu izciršanu, kas atsevišķos pasaules reģionos notiek nepieredzētā apmērā. Taču lielai daļai pasaules iedzīvotāju, tostarp arī Latvijā šis politiskās diskusijas šķiet tālas un viņu dzīvi neskarošas. Bet klimata pārmaiņas notiek jau šodien, tās notiek straujāk nekā līdz šim cilvēces vēsturē un to radītās vides problēmas būs mūsu ikdiena turpmāko dzīvi. Ar šādu ziņojumu zinātnieki jau vairākas desmitgades zvana trauksmes zvanus, taču iekustināt 7 miljardus uz aktīvāku rīcību, lai pielāgotos un iespēju robežās mazinātu sekas, kļūst aizvien grūtāk. Rīgas Stradiņa universitātē veiktā pētījumā skaidrots, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret klimata pārmaiņām un vai arī mēs noskatāmies uz šo procesu no malas, neizjūtot draudus, par kuriem runā klimata pētnieki. Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes dokto

Dienas ir kļuvušas pavisam īsas un pirmās ziemas prognozes no jauna atgādina, ka nepielūdzami nāk aukstākais un dabā arī klusākais laiks. Šodien raidījumā skaidrojam, kas ziemā notiek ar tiem dzīvniekiem, kuri nevar lepoties ar bieziem kažokiem vai iespēju migrēt uz siltajām zemēm. Par kukaiņiem ziemā stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis.

Otrais pasaules karš izkaisīja cilvēkus pa malu malām un savu tālāko likteni arī daudzi latvieši sagaidīja tālu prom no savas dzimtās zemes. Viena no šādām vietām bija kara gūstekņu nometne Beļģijas pilsētā Zedelgemā, kur 2018. gadā tika uzcelts piemineklis, pieminot latviešu karavīrus, kas cīnījās nacitistiskās Vācijas karaspēka rindās. Piemineklis raisījis arī starptautiskas diskusijas par vēsturi un kolektīvo atmiņu. Kas notika Zedelgemas nometnē Otrā pasaules kara beigās un kāpēc piemineklis raisījis arī starptautiskas diskusijas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks. Mārtiņš Kaprāns un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai nācies saskarties ar pieaugošu spiedienu, kura mērķis ir panākt latviešu leģionāru piemiņai veltītā pieminekļa aizvākšanu. Bišu stropa veidolā darinātais piemineklis Zedelgemā tika uzstādīts 2018. gada rudenī, bet pēdējā laikā pret pieminekli tiek vērsta arvien

Ostas apkaimes iemītnieku dzīve ik pa laikam nonāk sabiedriskajā dienaskārtībā, visbiežāk izskatot sūdzības par gaisa kvalitāti, sliktu smaku vai tamlīdzīgiem traucēkļiem. Dzīve Daugavas lejtecē Rīgas apkaimēs nozīmē dzīvot līdzās ne tikai ūdeņiem, bet arī līdzās industriālai videi. Cilvēku dzīvesveids šajā vidē saistījis arī pētnieku uzmanību. Kā cilvēki sadzīvo ar ostas klātbūtni un vai pilsētas ekonomisko aktivitāti var apvienot ar cilvēku labklājību un drošu dzīves vidi? Par izpētīto raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieki Dace Bula un Jānis Dauvavietis. Industriālā laika sākums Rīgā Gumijas rūpnīca „Provodņik” Sarkandaugavā, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika Ķengaragā, linu un džutas fabrika netālu no Šreienbušas,  tagadējā Čiekurkalna, krāsu fabrika un vadmalas manufaktūra Zasulaukā. Tā varētu turpināt uzskaitīt rūpniecības uzņēmumus, kas 19. gadsimta otrajā pusē  iezīmēja jaunus vaibstus Rīgas ainavā, taču fabriku skurste

Ja nevara radīt dabisku pļavu laukos, varam mēģināt to darīt pilsētā. Latvijas Dabas fonds šogad Rīgas apkaimēs ierīkoja dabiskas pļavas. Vai pilsētas apstākļi ir labvēlīgi dažādu augu augšanai un kāpēc pilsētām vajag dabiskos zālājus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zālāju eksperte Latvijas Dabas fonda pilsētpļavu projekta vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova. Pētniece stāsta, ka Rīgā katrai pilsētas pļavai piemeklēts īpašs sēklu sastāvs, jo ir atšķirīgi gaismas apstākļi dažādās vietās, piemēram, Brasas apkārtnē ir ēnaina pļava, kurā nav vērts sēt saulmīļus augus. Savukārt Bolderājas apkaimē zāliens izveidots uz kāpas, tā ir sausa vide, kur jāsēj citi augi. Katrai vietai ir kaut kas specifisks. Kopā 20 pilsētas pļavu gabaliņi aizņem 2,6 ha zemes. Vietas, kur ierīkot pļavu, pieteica paši apkaimju iedzīvotāji. Skaistās rudzupuķes un magones gan šajās pļavās neredzēs, jo tās nav dabisko pļavu puķes. "Šobrīd varam var nopirkt tikai ārzemju sēklu maisījumus pļavu puķēm. Lielās platībās ārpus sava dārziņa neva

Intensīva migrācija mūsdienu pasaulē ir tik ikdienišķa parādība, ka būtu pārsteidzoši, ja Latviju tā neskartu. Pēdējās desmitgades laikā Latvija kļuvusi par dzīvesvietu dažādu tautību iebraucējiem, lai arī publiskajā telpā aizvien runājam par latviešu izbraukšanu no valsts. Kam un kāpēc Latvija ir pievilcīgs galamērķis? Par to vairāk zina stāstīt Latvijas Universitātes pētnieki, kuri par šo jautājumi veikuši arī pētījumu. Iepazīstina Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Māris Bērziņš  un šīs pašas fakultātes vadošā pētniece, docente Elīna Apsīte-Beriņa. Etniskais sastāvs Rīgā 20. gadsimta sākumā Ir viegli domāt, ka globalizāciju un migrācija ir mūsdienu Rīgu padarījusi daudzveidīgāku nekā tā bija agrāk. Bet arī pirms simts un vairāk gadiem Rīga bija mājvieta daudzu tautību cilvēkiem, un krietnu laiku latvieši Rīgā nemaz nebija vairākumā. Kāds bija iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 20. gadsimta pirmajā pusē, kā un kuras etniskās grupas asimilējās tā laika nacio

Nesen raidījumā stāstījām par melno stārķi, kura populācijas pieaugums Latvijā nav gaidāms. Bet ir kāda putnu suga, par kuru esam lepojušies ilgu laiku. Latvijā dzīvo liela daļa visas Eiropas mazo ērgļu populācijas, tāpēc to sargāt ir starptautiska atbildība. Kas paveikts mazā ērgļa labā un vai apstākļi ir labvēlīgi mazā ērgļa populācijas pieaugumam? Kādas akūtas vides problēmas atklājas, veidojot aizsardzības plānu mazajam ērglim, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ornitologs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze. Pētnieks norāda, ka mazais ērglis ir vienīga putnu suga, par kuras aizsardzību esam atbildīgi starptautiski. „Ir virkne iemeslu, kas liek domāt, ka nevajadzētu atslābt, domājot par mazo ērgļu aizsardzību, sarunā norāda Jānis Ķuze. „Ne visur Eiropā mazajam ērglim klājas labi. Ir valstis, kur izmisīgi tiek organizēti aizsardzības pasākumi, lai noturētu mazo ērgļu populāciju pie dzīvības.” „Latvijā ilgstoši mazajam ērglim bijušas zemas ligzdošanas sekmes, kas no populācijas ilgtermiņa vesel

Tik šķietami pierastas izjūtas, kā auksts, karsts pieskāriens vai reakcija, apēdot ko asu, līdz šim ir maz pētītas. Šī gada Nobela prēmijas medicīnā laureāti ir padziļināti mēģinājuši rast skaidrību uz jautājumiem par šiem fundamentālajiem procesiem cilvēka organismā. Sagaidāms, ka atklājumi šajā jomā dos arī praktisku pielietojumu nākotnē. Kā mūsu ķermenis uztver ārējos kairinājumus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs Andrejs Millers. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā šogad piešķirta diviem ASV zinātniekiem, kas atklāja receptorus, ar kuriem cilvēki sajūt siltumu, aukstumu un pieskārienus. Šie atklājumi tiek izmantoti, lai efektīvāk ārstētu hroniskas sāpes. Nobela prēmiju saņems profesors Deivids Džuliuss no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko un Libānā dzimušais profesors Ardems Pataputians no Skripsas pētījumu institūta Kalifornijā. Pētnieku sasniegumi malārijas valkcīnas izstrādē Pavisam nesen apstipr

Tuvākajā laikā klajā nāks valodnieku radītais "Latviešu valodas dialektu atlants". Tā pirmajā sējumā simts kartēs redzams, cik daudzveidīga un bagāta ir latviešu valoda, kādās izloksnēs runā cilvēki Latvijā, kā darinām vārdu un kā mūsu valodas dialekti un izloksnes mainās. Kādas pamazināmās formas ir vārdam "medus" dažādās Latvijas vietās un kā Kurzemē loka lietvārdus? Iepazīstam savas valodas bagātību kopā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošo pētnieci Annu Stafecku un ši institūta zinātnisko asistenti Aneti Ozolu. Atlantam materiāli vākti jau no 20. gadsimta 30. gadiem, bet intensīvi pēc Otrā pasaules kara. Anna Stafecka skaidro, ka vispirms bija jāizstrādā programma, kas iznāca 1954. gadā, un vadoties pēc tās pētnieki vāca materiālus visos pagastos pēc 1939. gada iedalījuma. Tie bija 512 pagasti, bet runātāji bijuši 500 pagastos. Vairāk nekā 600 jautājumu, lai izjautātu vietējos izloksnes runātājus. Ne katru reizi tas bijis veiksmīgi. Bet rezultātā atlants ir tapis, ir bijis daudz d

Šī gada ANO klimata konference ir kā mājasdarba atrādīšana skolotājai klases stundā. Pirms sešiem gadiem starptautiskā sabiedrība apņēmās rīkoties, lai mazinātu globālās temperatūras celšanos. Šogad Glāzgovā ir jāatskaitās par paveikto. Daži "klasesbiedri" ir nobastojuši šo stundu, tikmēr citi ceļ trauksmi par ārkārtas stāvokli. Kamēr Glāzgovā pulcējas valstu vadītāji, lai kaulētos par tālāko klimata politiku, Madagaskara piedzīvo pirmo klimata pārmaiņu izraisīto badu, bet žurnālisti Lielbritānijā publicējuši nopludinātu informāciju par dažādu valstu centieniem ietekmēt zinātnieku klimata ziņojumu. Par ko liecina šī brīža situācija un ko sagaidīt turpmāk klimata jautājumu risināšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga. Jānis Rozītis vērtē, ka, domājot par Latviju, svarīgi ir divi aspekti, kur Latvijai būtu jāiestājas: viens ir globā

Misija "Jūra 2030" - ar šādu nosaukumu un uzsaukumu vairākas Latvijas institūcijas plāno palīdzēt Baltijas jūras problēmu risināšanā, īpašu uzsvaru liekot uz mūsdienīgām tehnoloģijām, kas ļautu modelēt sarežģīto jūras vidi un saprast, kuras problēmas prasa kādu risinājumu. Par misiju stāsta Latvijas investīciju un attīstīas aģentūras pārstāvis, misija "Jūra 2030" vadītājs Jānis Nīgals, "5G Techritory" programmas vadītājs Neils Kalniņš un Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs profesors Tālis Juhna. Kur paliek zivju radītie atkritumi ūdens vidē? Bieži mēdz runāt par barības ķēdi, kur katrs nākamais organisms it kā "apēd" iepriekšējo, līdz cikls sākas no jauna. Līdzīgi mēs varam domāt arī tad, kad runa ir par organismu radītajiem atkritumiem vai vienkārši – izkārnījumiem. Arī šeit vieni organismi palīdz citiem, un šoreiz palūkosimies uz gala produktiem ūdeņos, kur viss tiek izmantots līdz pēdējam. Vispārīgi izsakoties, dabā visi orga

Pēdējās nedēļās astronomijas entuziastus un ikvienu, kuru interesē kosmosa tematika, iepriecināja ziņa par iespējamu planētu, kas pirmo reizi atrasta ārpus Piena ceļa galaktikas. Šāds atklājums noticis, pateicoties rentgena stariem. Chandra rentgenstaru teleskops palīdzējis atklāt iespējams pirmo planētu ārpus mūsu galaktikas. Ko varam ieraudzīt Visuma dzīlēs, izmantojot retgena starojumu, un kā šīs tehnoloģijas palīdz ikdienas dzīvē uz Zemes, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "Starpspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore Anna Gintere un astronoms Dainis Draviņš. Neitrīno ir elementārdaļiņas, kas caurstāvo Visumu, un katru sekundi miljardi neitrīno šķērso Zemi un visu, kas uz tās dzīvo. Taču neitrīno mijiedarbību ar dzīviem organismiem diezin vai būsim novērojuši. Zinātnieki nenogurstoši turpina pētījumus par šīm elementārdaļiņām, jo, saprotot labāk neitrīno dabu, visticamāk būtu iespējams labāk izskaidrot arī Visuma rašanos. Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas da

Mākslīgā gaļa vairs nav futūristisks sapnis par nākotnes uzturu. Jau šobrīd laboratorijās audzē īsta dzīvnieka gaļu uzturam. Un ne tikai gaļu, arī piena produktus drīzā nākotnē varētu iegūt pilnīgi citos apstākļos. Vai laboratorijā audzētie dzīvnieku izcelsmes produkti radīs apvērsumu virtuvē un kā zinātnieki nonākuši līdz šādam risinājumam - gaļas audzēšana laboratorijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš. "Interese par mākslīgās gaļas audzēšanu ir augusi pasaulē, daudz jaunuzņēmumu par to interesējās, un bagātākajās pasaules valstīs ir arī patērētāji, kas būtu gatavi to iegādāties," sarunā atzīst Jānis Liepiņš. Viņš arī norāda, ka ir vairākas nopietnas problēmas saistībā ar mākslīgās gaļas audzēšu. "Pirms 10 gadiem bija zināms optimisms, ka varēs atrast veidu, kā samazināt izmaksas uz audzēšanas vides un varbūt enerģijas rēķina, bet būtisks samazinājums šajā ziņā nav noticis," atzīst Jānis Liepiņš. "Bet

Mūsu planētas klimats ir sarežģīta sistēma, kas ilgu laiku cilvēcei šķitusi haotiska un grūti saprotama, kur nu vēl prognozējama. Taču Nobela prēmija fizikā 2021. gadā piešķirta trim zinātniekiem, kuru veikums palīdzējis ne tikai izprast, kā veidojas klimats uz mūsu planētas, bet arī devis iespēju prognozēt klimata tālāko gaitu un pat noteikt, kā cilvēce maina to. Nobela prēmiju saņems ASV dzīvojošais japāņu zinātnieks Sjukuro Manabe (90), Vācijas zinātnieks Klauss Haselmans (89) un Itālijas fiziķis Džordžo Parizi (73). Par viņu veikumu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta klimatoloģe Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas datu analītiķe-eksperte Dace Gaile. Pašlaik pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas liecina, ka dzīvot tā, kā esam dzīvojuši līdz šim, vairs nevar. To daudzkārt arīi atgādina šobrīd tik aktuālajā ANO Klimata konferencē Glazgovā. Bet, kas jau paveikts, lai fosilajā industrijā strādājošiem dotu jaunas iespējas, ja reiz vēlamies atteikties n

Raidījumā Zināmais nezināmajā bieži runājam par piesārņojumu dažādos aspektos. Taču ir kāds piesārņojuma veids, kas saskarsmē rada ļoti postošas sekas cilvēkiem un dzīvajai dabai. Tas ir radioaktīvais piesārņojums. Zinātnieki Latvijā strādā pie veida, kā šo piesārņojumu efektīvāk likvidēt un kā no tā pasargāt cilvēkus. Radioaktīvos atkritumus varētu uzglabāt efektīvāk, otrreizēji lietojot cigarešu izsmēķos izmantotos filtrus. Kā tas notiktu un kā šobrīd uzglabā cilvēkam un dabai tik bīstamos atkritumus, skaidro Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docents, Ķīmiskās fizikas institūta vadošais eksperts Ingars Reinholds. "Ideja ir samērā netradicionāla. Lai radioaktīvo ūdeni saistītu, kas parasti tiek sacementēts un glabāts radioaktīvo atkritumu glabātavās, viens no variantiem, kā mēs varam samazināt šo atkritumu daudzumu, ir sakoncentrējot. Lai mēs varētu sakoncentrēt, ir nepieciešams kāds sorbents," par pētījumu stāsta Ingars Reinholds. "Ideja par cigarešu filtriem radās ilgā priekšizpētes gaitā sadarb

Kartes ir viens no vērienīgākajiem vēstures avotiem, kas nonāk pētnieku rokās. Tās stāsta ne tikai par aizgājušā laika ģeogrāfiju, bet arī par politisko iekārtu, tehnoloģiju attīstību un arī sadzīvi. Par to stāsta arī tikko klajā nākusi grāmata "100 kartes pirms Latvijas valsts", kas ir otrais Latvijas Nacionālās bibliotēkas un izdevniecības "Jāņa sēta" kopdarbs. Ko šīs kartes stāsta par dzīvi Latvijas teritorijā pirms valsts dibināšanas? Kā kartēs atainota industrializācija, dzimtbūšanas atcelšana un nacionālā atmoda, pilsētu uzplaukums un epidēmijas, skaidro izdevuma autors un redaktors Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenais bibliotekārs Reinis Vāvers un grāmatas redaktors, karšu izdevniecības "Jāņa sēta" pārstāvis Jānis Barbans. Grāmata ir sava veida turpinājums 2018. gadā izdotajam karšu un vēstures mīļotāju iecienītajam darbam "100 gadi 100 kartēs", kas aptver laika posmu no Latvijas valsts dibināšanas līdz 2017. gadam. Šoreiz grāmatas veidotāji ir ielūkojušies senākā pagātnē – tā dēvētajā garajā 19.

Viltus ziņas nav svešs jēdziens pasaulē, kurā lielākā daļa cilvēku jaunumiem seko interneta vidē. Tajā ir viegli būt anonīmam, viegli ātri un bez pēdām mainīt saturu un nu jau arī viegli mainīt cilvēka balsi un seju. Interneta vidē nu jau cirkulē ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus balsis un sejas. Viltotās sejas un viltotās balsis nav tikai bērnu spēlītes viedtālruņos. Tie ir arī augstas kvalitātes video un audio, kuru kvalitāti noteikt ir krietni sarežģītāk. Mākslīgais intelekts palīdz šo viltus saturu radīt un arī atklāt. Vai šāda mānīšanās ir nevainīga izklaide, kas vienkārši ļauj pašbildītei uzlikt cita cilvēka sejas vaibstus, vai reāls drauds demokrātijai, ar ko viegli mulsināt sabiedrību?  Un ko labu mums sniedz šāda mākslīgā intelekta tehnoloģija, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro un vērtē IT speciālists un tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis un Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Roberts Kadiķis. "Jo plašāks un pazīstams būs politiķis, jo vairāk viņš figurējis medijos, jo

Magnētisms ir viena no tām fizikālām parādībām, kura jau bērnībā ir iepazīta ar visklasiskākiem un uzskatāmiem piemēriem, proti, ar magnētiem. Taču pēdējā gadsimta laikā zināšanas par magnētismu ir kļuvušas stipri vien niansētākas un plašākas, pateicoties atklājumiem kvantu fizikā. Japāņu pētnieki atklājuši bioķīmisko reakciju putnu šūnās, ar kuras palīdzību putni spēj just Zemes magnētisko lauku. Ko mēs zinām par kvantu magnētismu un vai to spēku varam pielietot savā labā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. Latvijas Universitātes Lāzera centra pētnieki šajās dienās nodod Eiropas Kosmosa aģentūrai laboratorijas prototipu magnetometram, kuru ir iespējams uzlikt uz kosmiskajām zondēm. “Neesam vienīgie, kas pie šāda tipa magnetometriem strādā, šis no daudziem citiem atšķiras, ko citas laboratorijas ir desmitiem gadu laikā attīstījušas, ar to, ka tā zonde, ar ko mēram, nav atoms, bet ne