Latgolys Stude

“Pošvaļdeibu meži – nasaimnīcyski izmontuots publiskais resurss,” taidu revizejis ziņuojumu naseņ publicēja Vaļsts kontrole. Pošvaļdeibu eipašumā i tīsyskajā vaļdejumā asūšais mežu lelums ir 4 % nu Latvejis mežu plateibys, kas vysā ir 132 200 ha. Tys ir vierteigs publiskais aktivs, kas izmontojams dzeivuotuoju kūpejam lobumam, i kotru godu varātu dūt nu 26  da 52 miļjonu eiro ījāmumus pošvaļdeibu budžetūs. Cytu pošvaļdeibu vydā Vaļsts kontrole viereibu dagrīzuse ari Kruoslovys nūvoda dūmis darbeibom, i ari bezdarbeibai ar tuos eipašumā voi vaļdejumā asūšajim mežim, kas Kruoslovys nūvodā ir vaira nakai 4000 ha plateibā. Vys tik, kai konstatiejusi Vaļsts kontrole, pyrmreizejuo i atkuortuotuo mežu inventarizaceja nav dareita leluokajā daļā nu mežu, kam viereiba dagrīzta ziņuojumā. Bet Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibys nainventarizātūs mežu lelums sasnādz pat 70 %. Taipat atzeits, ka nav ari ilgtermiņa meža apsaimnīkuošonys plānu. Par Vaļsts kontrolis konstatātū, sacynuojumim i tū, kai vajadzātu apsaimnīkuot pošvaļd

“Rēzekne – bez budžeta un bankrota priekšā”, “'Mazā karaļvalsts' izputējusi. Kas īsti noticis Rēzeknē?”, “Rēzekne turpina grimt parādu purvā” – itaidus viersrokstus medejūs ap Rēzekni pādejā laikā var redzēt vysā bīži. Laikā, kod jau aptyvai godu Rēzeknis piļsāta dzeivoj situacejā, kod par dūmis padareitū, īprīšk pījimtajim lāmumim runoj vaļdeibā, runoj medeji i politiki, kod pošvaļdeibā teik “grīzti” izdavumi i štata vītys, kod deļ lelūs poruodu i aizjāmumu vaļsts kasē ir apturāti atteisteibys projekti i pret niu jau nu omota atcaltū dūmis vadeituoju Aleksandru Bartaševiču aizsuoktys kriminallītys, i jau jaunnedeļ vysa tycamuok Saeima pādejā lasejumā sprīss par vysys vaļstpiļsātys dūmis atlaisšonu, tuos vītā iz godu da jaunu pošvaļdeibu vieliešonu īceļūt treis administratorus, iz sarunu asam aicynuojuši jaunus i aktivus rēzeknīšus, lai nūskaidruotu, kai jī itamā situacejā sasajiut, kū dūmoj par Rēzekni šudiņ i piļsātys atteisteibu iz prīšu. Sarunā pīsadola vītejuo aktiviste Regita Zeiļa, socialais apryupātuo

Naseņ Latgolys turisma asociacejis veiktuo nūzaris uzjiemieju aptauja paruoda, ka vaira nakai puse turisma pakolpuojumu snīdzieji Latgolā itūgo cer iz taidu pošu pīprasejumu kai pārnejā godā, 15% nūruodejuši, ka pīprasejums ir sasamazynuojs i tikpat dūmoj, ka pīprasejums byus pat leluoks. „Skaidrs, ka kotru godu mes ceram iz tū lobuokū, tok sovi izaicynuojumi vysod ir. I priņcipā itūgod taipat Latgolys regiona turisma nūzarei prīškā ir daudz izaicynuojumu,” raidejumā soka Rēzeknis turisma atteisteibys centra i ari Latgolys turisma asociacejis vadeituoja Jeļena Kijaško. Par tū, kai itymūs geopolitiskajūs apstuokļūs niu dzeivoj Latgolys turisma pakolpuojumu snīdzieji i uzjiemieji, kaidus laikus nūzare kūpumā hibridkara apstuokļūs puordzeivoj, raidejumā runojom ar Ludzys nūvoda turisma informacejis centra vadeituoju, Ludzys amatnīku centra puorstuovi, i Leluo latgaļu tierga reikuotuoju Līgu Kondrāti, turima objekta - zyrgu sāta „Klajumi” Kruoslovys nūvodā - saimineicu, vaļdis lūcekli bīdreibā „Eiroregions „Aza

Par storpkulturu attīceibom, par religejis īspaidu politiskajā i regiona dzeivē, par tū, kai sadzeivuot vysaidom kulturom i tauteibom tepat Latgolā, par augstuokuos izgleiteibys nūzeimi regionā, sarunā ar literaturzynuotneicu, teologejis doktori i Daugovpiļs Universitatis profesori, kolupīti  Anitu Stašulāni. “Dzeivojam taidā laikā, ka faktiski augstus sasnāgumus var dabuot ari regionā. Tys nav tys paguojušuo godu symta vacais pīguojīņs, ka tī, kas dzeivoj tuoli nu golvyspiļsātys, nikuo nazyna, ībrauc Reigā i cīši breinojās. Mes dzeivojam globalā pasaulī, myusu informacejis plyusma ir taida poša kai reidzinīkim, taipat kai Romā, Minhenē Ņujorkā.” Koč i depopulacejis i demografejis tendenču deļ studentu tryukst, jei skaita, ka Daugovpiļs Universitate ir vajadzeiga piļsātai, regionam i Latvejai i “interesantuokais, ka mes asam vaira interesanti uorzemnīkim nakai myusu vītejim reidzinīkim. Tī ir tei Latvejis sovpateiba, ka mes jim asam tuoli, bet mes jiutamēs jim daudzi tyvuok nakai jī dūmoj.” Anita Stašulāne d

Kruoslovys nūvods attīceibā pret golvyspiļsātu ir vīns nu tuoļuokūs nūvodu Latvejis Boltkrīvejis pīrūbežā. Tī apsaverami Daugovys lūki, taiseita Viestura Kairiša kina „Piļsāta pi upis”, tī svietej ogūrču svātkus i napaseņ izcalts sātmaļs iz rūbeža ar sābru vaļsti. Taipat nūvodu par pyrmū regionalū gasteišonu izalaseja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Piec pādejuos administrativi teritorialuos reformys tymā niu apvīnuotys divejis piļsātys i 24 pogosti nu bejušūs Kruoslovys, Dagdys i pa daļai ari Aglyunys nūvodu. Ite dzeivoj vaira nakai 23 tyukstūšys cylvāku ar vysā kruosainu nacionalū sastuovu. Kruoslavīši nav cīši piļsūniski aktivi, par pīmāru, 2021. gods pošvaļdeibu vieliešonuos nūbolsuoja viņ 33 % nu bolstīseigūs – tys ir tik 5800 cylvāku. Turpynojūt rubriku „Kas nūteik munā sātā?”, itūreiz ap Kruoslovys nūvoda atteisteibu i izaicynuojumim kūpumā runojam ar ituos pusis dzeivuotuojim i vītejuos varys puorstuovim. Sarunā pīsadola: Kruoslovys nūvoda dūmis prīšksādātuojs Gunārs Upenieks (Latvejis Zemnīku s

Vīns nu drūšeibys vaicuojumim, kas eipaši byutisks pīrūbežā i Latgolā ir sabīdreibys uzteiceiba tīsu varai. Pādejā laikā tīsu sistemā īvīš lobuojumus i runoj par dorba efektivizaceju. Kai procesi vyrzās, jemūt vārā ituos dīnys realitati i izaicynuojumus vaļsts drūšeibys aspektūs i asūšajā geopolitiskajā situacejā, cik itei uzticeiba tīsu varai nūsastyprynoj, kai vaļsts drūšeibys vaicuojumi niu mainejuši dorbu tīsā, runojam ar Tīslītu padūmis i Augstuokuos tīsys prīšksādātuoju Aigaru Strupišu. “Latgolai ir divi izaicynuojumi - cylvāku aizplyusšona nu laukim iz piļsātu, i ūtrys - tys, ka blokom ir agresorvaļsts Krīveja i Boltkrīveja. Ari cylvāku nacionalais sastuovs - Latgolā ir mozuoka daļa latvīšu nakai cytur Latvejā, bet vīna nu Kremļa politikys idejom ir aizstuovēt krīviski runojūšūs cytuos vaļstīs, tys roda lelus riskus tīši Latgolys kontekstā.” Aigars Strupišs ir nu Latgolys, nu Viļānu, par Tīslītu padūmis i Augstuokuos tīsys prīšksādātuoju jū Saeima ar gona vīnpruoteigu bolsuojumu īcēle 2020. goda voso

Ar lielākām vai mazākām provokācijām Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē esam aizvadījuši 9.maiju, un šodien pievēršamies jautājumam - no kurienes šīm prvokācijām joprojām “aug kājas”, kāpēc joprojām vairāk kā divus gadus pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad it kā liekas skaidrs, ka viena valsts ir iebrukusi otrā, mēs joprojām sabiedrībā redzam, ka ir cilvēki, kas situāciju līdz galam nav sapratuši vai nav gribējuši to izprast. Un kāpēc informācija, kurā katru dienu dzīvojam un mediji sabiedrībai līdz galam nepalīdz, kā kara situācijas izpratnē, tā arī dažādu vietējo politiķu vēstījumu “nolasīšanā”, un kā tad varam vērtēt Latgales, pierobežas mediju darbu, kādēļ tie strādā tā vai citādāk. Par visu šo sarunā ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektoru un  Mediju attīstības un pētniecības centra valdes locekli Ingemāru Vekteri. Mediju attīstības un pētniecības centrs nesen arī beidzis darbu pie apjomīga pētījuma par informācijas plūsmu Daugavpilī un Latgalē, kas skar tādus tematus kā drošība,

„Atškireiba nav švaka i atškireiba nav vuojums, atškireiba ir tys, kas myus dora interesantus, i kas myus, īspiejams, dora styprus. Mes dreikstim i varim byut atškireigi. Tymā īsakļaun kai volūda, tai atseviškys kulturys aktivitatis,” soka vīns nu atmūdys laika vīnys nu aktivuokūs latgalīšu naformalūs organizaceju “Latgolys studentu centrs” dybynuotuojs i vadeituojs Ivars Litavnieks. Šudiņ svātku nedelis zeimē i, gūdynojūt Latvejis Republikys Naatkareibys atjaunuošonys dīnu, raidejumā atsaveram iz 30 godu vacim nūtykumim, kod myusu vaļsts beja tikū kai otkon atjaunuota, iz laiku, kod ari aktivi latgalīši, latgalīšu studenti Reigā aizsuoce dorbu pi latgalīšu volūdys i kulturys, kas padūmejis godūs beja vaira voi mozuok  nūlīgta, atjaunuošonys i latgalīšu lokalpatriotisma mūdynuošonys. “Latgolys studentu centrs”, kas Reigā tyka dybynuots 1990. godā, apvīnuoja jaunus i aktivus cylvākus ar Latgolys saknem i ideju, ka latgalīšu atškireibu var i vajag turēt gūdā i ruodeit cytim, i nasakautrēt. Kai soka Ivars Lita

27. aprelī atzeimejam Latgolys kongresa dīnu. Pyrmū reizi kalendarā tei īraksteita pyrma pīcu godu – 2019. godā, kab atguodynuotu, kas nūtyka pi vaļsts veiduošonuos nu jau vaira kai pyrma symts godu, i kaida nūzeime Latgolai ir bejuse Latvejis kai vaļsts izaveiduošonuos procesā. Kai tūlaik, tai i niu pi Latgolys kongresa dorbuojās aktivi latgalīši, kas pyrma i piec kongresa izvyrza vysaidus mierķus, kab dūmuotu par regiona, kulturys, izgleiteibys i ekonomiskajim procesim Latgolā. Deļ tuo ari šudiņ runojam ar dažim aktivajim latgalīšim, navalstiskūs procesu virzeituojim i politikim, kab nūskaidruotu, kas laikā nu pārnejuo goda Latgolys kongresa dīnys ir padareits, i kas juoīzeimoj jaunajā periodā. Raidejumā ronojam ar Latvīšu viesturiskū zemu atteisteibys padūmis puorstuovi nu Latgolys i Latgolys tradicionaluos kulturys centra "Latgaļu sāta" puorstuovi Daini Mjartānu, Latgalīšu kultūrys bīdreibys vadeituoju i Latgolys kongresa rezolucejis izpiļdis komisejis puorstuovi Ilgu Šuplinsku, i Latgalīšu kulturys kuste

Itamā nedeļā Latgolā iz vairuoku dīnu gasteja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pyrmūdiņ sasatikšona ar vītejūs varu puorstuovim, uzjiemiejim, školānim i školu puorstuovim, i instituceju vadeituojim prezidentam beja Daugovpilī, kur ari vītejim dzeivuotuojim beja vareiba sovus vaicuojumus aizdūt prezidentam personeigi, ūtardiņ prezidents beja Augšdaugovys nūvodā, bet pīktdīnē Rēzeknē prezidenta dorbu plānā Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štaba apmekliejums, militaruos padūmis sēde i sasatikšona ar austrumu pīrūbeža pošvaļdeibu vadeituojim. Ar prezidentu Edgaru Rinkēviču Latgolys stuņdē runojam par nūskaņuojumu i škeļšonūs Latgolys sabīdreibā, par tū, kū vaļsts var i dora, kab dzeivi hibridkara apstuokļūs Latvejis, ES i NATO pīrūbežā uzlobuotu, par lojalitatis styprynuošonys īspiejom Latgolys leluokū piļsātu politiskajā vadeibā, par tū, kaidim juobyun sūlim, kab vaļstī veiduotūs vīnmiereiga regionu atteisteiba i nu Latgolys regiona dzeivuotuoji na brauktu paceli, bet grybātu ite atsagrīzt i palikt dzeivuot

Piec administrativi teritorialuos reformys Augšdaugovys nūvods apvīnoj bejušū Daugovpiļs nūvodu i Īlyukstis nūvodu. Nūvods rūbežojās ar Leitovu i Boltkrīveju, te apsavīnoj i kūpā sadzeivoj Latgolys i dalieji ari Sielejis kulturtelpa.  Augšdaugovys nūvods niu apvīnoj 25 pogostus, kai ari Īlyukstis i Subatis piļsātys. Ari itys ir vīns nu nūvodu, kur vieliešonuos nūvārojama saleidzynojūši nalela vālātuoju aktvitate, par pīmāru, 2021. gods pošvaļdeibu vieliešonuos iz vieliešonu īcirknim atguoja tik 28 % bolstīseigūs, kas skaitliski ir 6 009 cylvāku. Par tū, kaidi šudiņ ir leluokī izaicynojumi, ar kū juoteik golā lielajam pīrūbežā asūšajam nūvodam, itūreiz saruna ar Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Arvīdu Kucinu ("Daugavpils novada partija"), Augšdaugovys dūmis izpiļddirektoru Pēteri Dzalbi,  Vyšku pogosta puorvaļdis vadeituoju Jāni Promu, uzjiemieju i Lelbornis muižys saimineicu Noru Poišu, kai ari ar Stendera muzeja vadeituoju Miervaldi Brodovu.

Marta beiguos Ludzā suocēs vuiceibys #DrošaLatvija par dezinformacejis atpazeišonu informativajā telpā. Seminari turpynuosīs vysā Latvejā, bet kaida ir realuo situaceja pīrūbeža pošvaļdeibuos, i kai mums dzeivuot pastuoveigā vysaidu križu situacejā? Voi pošvaļdeibu darbinīki, školuotuoji i školāni ir gona zynūši, kai reikuotīs križu situacejuos, tū raidejumā skaidruos Reigys Stradeņa universitatis pietnīks-drūšeibys eksperts Vitālijs Rakstiņš i Latvejis Transatlantiskuos organizacejis (LATO) generalsekretare Sigita Struberga. Sarunā eksperti atzyna: „Navuiceisim regionā cylvākus dzeivuot, tys ir kūpejs process!”

Leivuona nūvods ir vīns nu mozuokajim nūvodim Latvejā, kas ari piec administrativi teritorialuos reformys ir nūsorguojs sovu rūbežu i nav apsavīnuojs ni ar vīnu nu sābru nūvodim. Niu Leivuona nūvods apvīnoj pīcus pogostus i Leivuona piļsātu. Tok ari itymā nūvodā, taipat kai daudzūs cytūs lauku nūvodūs, nūteik depopulaceja – dzeivuotuoju palīk aizviņ mozuok. Ka 2011. godā beja registrātys 12 ar pusi tyukstūšys dzeivuotuoju, tod niule ite dzeivoj 10 411 cylvāku. Nūvodā ir 2 vydškolys, 5 pamatškolys, kai ari Rēzeknis Tehnologeju akademejis Leivuona filiale. Itūgod Leivuons atzeits par Latvejis jaunīšu golvyspiļsātu. Turpynojūt rubriku „Kas nūteik munā sātā?” itūreiz raidejumā par Leivuona nūvoda atteisteibu i izaicynuojumim, jaunīšu īspiejom, kai ari par temom, kas pādejā laikā plaši pacaltys izgleiteibas jūmā, runojam ar Multifunkcionaluo jaunīšu iniciativu centra "Kvartals" jaunatnis darbineicu Lovisu Ķerubini, Rudzātu vydškolys direktori Valentīnu Vaivodi, Leivuona nūvoda pyrmškolys izgleiteibys īstuodis "Rū

Anželika Litvinoviča ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas studente un fonda “Ceļamaize Latgalei” stipendiāte, darbojusies arī IREX Baltijas medijpratības programmā, organizējot izglītojošus pasākumus skolēniem. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā vēl būdama skolniece Anželika organizēja atbalsta pasākumus Ukrainas atbalstam Daugavpilī, šāds atbalsta pasākums bija arī šogad 24.februārī. Pēc studijām Anželika plāno atgriezties vai vismaz darbu saistīt ar savu dzimto Daugavpili, ko viņa īpaši mīl un par ko viņai visvairāk sāp šobrīd sirds. Saruna ar topošo žurnālisti, par to, kāda ir viņas Daugavpils un ko viņa gribētu mainīt šībrīža situācijā otrajā lielākajā Latvijas pilsētā.

Rēzeknis nūvodā ir 28 pogosti i Viļānu piļsāta. Ite kūpumā dzeivoj tyvu 30 tyukstūšu cylvāku, tok kai pošvaļdeibu, tai i Saeimys vieliešonuos bolsuotuoju aktivitate ir vīna nu zamuokūs vaļstī – videji tikai 37–38% cylvāku, kas var dasadalēt vieliešonuos, sovu bolsu ari izmontoj. Lels izaicynojums Rēzeknis nūvodam ir ari Rēzeknis vaļstspilsāta, kas atsarūn nūvoda centrā, ite īsakuortuojs ari nūvoda administrativais centrs. Ari lykumā jau īraksteits, ka 2029. godā obejom itom pošvaļdeibom juoapsavīnoj. Kai tys varātu ītekmēt nūvoda atteisteibu, cik tod patīseibā ir aktivi poši Rēzeknis nūvoda dzeivuotuoji, i kaida ir pogostu sadarbeiba, kas ir voi nav mainejīs piec Viļānu pīvīnuošonys Rēzeknis nūvodam, kaids ir i voi pīteikami izmontuots nūvoda potencials uzjiemiejdarbeibā i tūrismā. Turpynojūt rubriku „Kas nūteik munā sātā?” itūreiz raidejumā par Rēzeknis nūvoda atteisteibu i izaicynuojumim kūpumā runojam ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys vadeituoju Monvīdu Švarcu (īvālāts nu "Jaunuo Vīnuoteiba", Kusteiba "PAR",