Augstk Par Zemi

Informações:

Sinopsis

K taj brnbas spl - jatrod vieta, kur pakpties. Tda gravitcijas likumiem agrna loika, tau oti tuva patiesu kultras vrtbu mekljumiem. Kultra ir t, kas dod drobas sajtu un turpinjumu, ka - augstk par zemi - sajta. T vstur prdzvota ne reizi vien.Viens, divi, trs - skam skrjienu. Sples noteikumi? Bt klt radoa procesa tapan, apliecint cieu cilvciskai drosmei iezmt jaunus pakpienus, meklt kultras vrtbu neprtrauktbu.

Episodios

  • Ivara Šteinberga "Jaunība". Vai dzejā aprakstīta jaunība var pārtapt pārlaicīgā pieredzē?

    12/02/2023 Duración: 29min

    Ivars Šteinbergs – dzejnieks, literatūrzinātnieks, 2020. gadā debitēja ar dzejas krājumu “Strops”, tagad iznācis viņa otrais dzejoļu krājums “Jaunība”. Kā anotācijā teikts – tas ir veltījums autora paaudzei, kas uzaugusi 21. gadsimta sākumā.  Krājumam ir trīs daļas: pirmā eposa veidā attēlo kādas rokgrupas ceļu uz koncerta vietu. Otrajā aprakstīta stopēšana pa Eiropu. Trešā sadaļa “Ar mēli” ir krājuma varoņa jutekliskuma un intimitātes pieredze. Vai jaunība, aprakstīta dzejā, var pārtapt pārlaicīgā un vairākām paaudzēm saprotamā pieredzē? Dzejoļu sižetos pavīd autobiogrāfiski motīvi: Ivars Šteinbergs patiešām ir spēlējis grupā, hipijpaaudzes literatūras iedvesmots ar draugu stopējis uz Parīzi. Un tomēr, pārradīts valodā, drīzāk tas ir stāsts par to, kādu autors vēlētos atcerēties savu jaunību. Lasot šo dzejas medu, tagad arī es varu apgalvot, ka tā tikpat labi ir mana jaunība. Triptiha “Jaunība” pirmā daļa sarakstīta daktilā, eposiem raksturīgajā pantmērā, un – lūk, varoņi jau ir tikuši līdz zālei, kur nupa

  • "Kuzņecova porcelāns" - Martas Šustes pētījums Kuzņecovu dzimtai piederošajām fabrikām

    05/02/2023 Duración: 29min

    Iznācis Martas Šustes pētījums “Kuzņecova porcelāns. Zuzānu kolekcija” par trīspadsmit Kuzņecovu dzimtai piederošajām fabrikām Krievijas impērijā, no kurām viena darbojās arī Rīgā. Februāra sākumā "Zuzeum" gaidāma arī plaša Kuzņecovu porcelāna izstāde. Šobrīd interneta vietnēs, kurās tiek tirgotas senas mantas,  esmu pamanījusi lielu interesi par porcelānu, jo īpaši tādu, kas saistās ar atmiņām. Kuzņecova, Jessena, arī daudz nesenākie Rīgas porcelāna fabrikas ražojumi tiek pārdoti par, kā man šķiet, nesamērīgām naudām. Taču tīri cilvēcīgi rodu tam izskaidrojumu. Porcelāna šķīvis ar zaķīti var atsaukt atmiņā bērnības cīņas ar mannā putru, servīze – viesošanos pie vecmāmiņas. Porcelāns ir trausls, tas skaisti noveco, un satraucoša ir arī apziņa, ka sasisti šie trauki tieši tādi paši kā agrāk vairs nebūs atgūstami. Arī  šai Andra Keiša, Jēkaba Nīmaņa 2009. gadā iedziedātajā dziesmā pieminētajam Kuzņecova porcelānam ir sava noskaņa – tas saistās ar mājīgumu, ko īpaši saglabātu. Marta Šuste pētījumu grāmatā “Kuzņ

  • Dženas Andersones meklējumi un atradumi rakstīšanā: stāstu sižeti it kā novelk ādu

    29/01/2023 Duración: 29min

    Rakstniece Džena Andersone spilgti debitēja ar savu pirmo stāstu krājumu “Dadži”. Otrais stāstu krājums “Sainis” tapis mazāk kā gada laikā, un – tavu pārsteigumu! – tikai daļēji līdzīgs iepriekš rakstītajam. Ko Džena Andersone meklē un vēlas atrast rakstīšanā? Rakstniece Džena Andersone pirms mazliet vairāk kā gada parādījās kā spoža komēta pie latviešu literatūras debesīm ar savu debijas stāstu krājumu “Dadži”, kas tika nominēts arī Latvijas literatūras gada balvai. Ne mazāk pārsteidzoši, ka tik īsā laikā klāt jauns stāstu krājums “Sainis” – patiešām pamatīgs sainis ar stāstiem, grāmata kārtīga ķieģeļa biezumā. Pārsteigums bija arī tas, ka otrajā stāstu krājumā “Sainis” tikai no daži stāstiem turpina pirmajā Dženas Andersones stāstu krājumā iepazīto noskaņu. Rakstnieces īpašā spēja, kas arī padarīja spilgtu viņas debiju literatūrā, ir dziļa empātija, spēja iejusties otra iekšējā pasaulē.  Dženai Andersonei piemīt spēja saskatīt cilvēka traģēdiju šķietami ikdienišķos notikumos, rakstnieces jaunākajā krājumā

  • Ļaut Indijas kultūrai pārsteigt: "Ramajāna" latviski un izstāde "Indija – tradīciju zeme"

    15/01/2023 Duración: 29min

    Indiešu literatūras un kultūras pētnieces Sigmas Ankravas adaptēts latviski izdots viens no senās Indijas epiem "Rāmajāna" jeb Rāmas ceļš. Mākslas muzejā "Rīgas birža" durvis ver izstāde „Indija – tradīciju zeme”. Kas rietumniekam jāpārslēdz savā racionālajā pasaules uztverē, lai ļautu Indijas kultūrai sevi pārsteigt? Raidījumā divas sarunas par Indijas kultūru, un šobrīd Latvijā pieejamajiem tās izziņas avotiem. Nesen grāmatā iznācis viens no senās Indijas epiem “Rāmajāna” jeb Rāmas ceļš, kuru latviešu valodā adaptējusi indiešu literatūras un kultūras pētniece autore Sigma Ankrava. Šīs nedēļas nogalē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiālē "Rīgas birža" durvis ver izstāde “Indija – tradīciju zeme”, kurā aplūkojami būs indiešu amatnieku darinājumi un mākslas darbi no muzeja Baltijā lielākās Indijas mākslas kolekcijas. Taču sāksim ar “Rāmajānu”, epa autors ir leģendārs dzejnieks Valmīkī, un tas ir stāsts ir par Rāmu, Ajodhas princi, viņa tēvu valnieku Dašarathu, Rāmas sirdsmīļoto Sītu, un neskaitāmiem, brī

  • Romānu rakstīšana kā vaļasprieks: kāpēc cilvēki sāk rakstīt aizraujošu literatūru

    08/01/2023 Duración: 29min

    Fantāzijas romāna “Zaļā dzīle” autors Toms Deimonds Barvidis ar ‘worldbuilding’ jeb pasauļu būvēšanu aizrāvies jau sen, piektajā klasē izgudrojis mākslīgo valodu, un tad arī sācis fantazēt – kādas varētu būt tās būtnes, kas tajā runā. Spraiga sižeta romāna “Dzelmē” autors Mikus Ozoliņš, risinot romāna sižetu par bīstamu Daugavas dzelmē atstātu padomjlaika mantojumu, pārsteidz ar plašām inženiertehniskajām zināšanām. Romānu rakstīšana kā vaļasprieks: kādu iemeslu pēc cilvēki sāk rakstīt aizraujošu literatūru, kā viņu profesionālās zināšanas tiek izmantotas sižeta veidošanā?  Abas pieminētās ir autoru pirmās grāmatas, abas piederīgas izklaides literatūrai, un tās nav uzrakstītas nevainojami. Raidījumā interesējamies par pašu fenomenu – kas pamudina dzīvē jau situējušos cilvēku, kuram ir izglītība, ģimene, karjera, atrast laiku rakstīšanai, vērienīgu fantāzijas pasauļu radīšanai? Saruna ar Tomu Deimondu Barvidi, Miku Ozoliņu. “Zaļās dzīles” autors Toms Deimonds Barvidis, iespēju izdot savu pirmo grāmatu vinnē

  • Subjektīvas pārdomas par 2022. gadu. Caurviju sajūta – laiki kļuvuši samērojami

    01/01/2023 Duración: 29min

    Jaunā gada pirmajā dienā – 2022.gadu noslēdzošā dienasgrāmata. Caurviju sajūta – laiki kļuvuši samērojami. Gada beigās tādu vai citādu inventarizāciju veic pilnīgi visi. Un arī man kolēģi  raidījumam Augstāk par zemi palūdz ierunāt jaunu vispārējo džinglu. Nesākšu jūs apgrūtināt ar sīkumiem, īsi sakot – man no jauna jāsacer kāds skanīgs teikums, kā iepazīstināt, par ko tad ir raidījums. Esošais raidījuma džingls – “man gribas radīt to sajūtu” – skan jau vairāk nekā desmit gadus. Kad tas ēterā izskanēja pirmo reizi, atceros, Uldis Bērziņš, toreiz vēl šai saulē, teica, ka nevajag tik daudz par to drošības sajūtu. Labi, pieņemsim, ka tā spēle, kurā bērni ķer viens otru, un to, kurš ir augstāk par zemi, nedrīkst ķert, nav par drošības sajūtu. Bet par ko tad? Lauzot galvu, man bija sajūta, ka garām aizlido brīnumputns, plaukstā paliek vien spalva, un uz spalvas rakstīts “spēle”. Vai nav par cinisku šim laikam? Eiropā trako karš, vai ir īstais brīdis pieņemt padomu, ka drošība nav nemaz tik svarīga? Un vai nav p

  • Latvijā viesojās ukraiņu rakstniece Tamāra Duda: viņas ģimenei ir atvaļinājums no kara

    26/12/2022 Duración: 29min

    Tamāras Horihas Zerņas romāns “Meitiņa” ir par Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo vilni 2014. gadā, autore pati ir strādājusi tolaik kā Ukrainas armijas brīvprātīgā un daudzi no attēlotajiem notikumiem ir pašas piedzīvoti. Šī gada Adventē rakstniece, šobrīd Tamāra Duda, viesojās Rīgā, kā pati to formulēja – viņas ģimenei ir atvaļinājums no kara. Ir kāda īpaša grāmata, kas man šopavasar palīdzēja pārdzīvot Krievijas uzbrukuma Ukrainā radīto šoku, tā ir Tamāras Horihas Zerņas  “Meitiņa”. Romāns jau šobrīd Ukrainā iekļauts Ukrainas grāmatu institūta trīsdesmit nozīmīgāko pēc 1991. gada iznākušo grāmatu sarakstā, šogad saņēmis arī Ševčenko Nacionālo balvu, kas ir Ukrainas augstākais apbalvojums literatūrā. “Meitiņa” ir par Ukrainas karu, taču nevis par šopavasar notikušo iebrukumu, bet gan par kara sākumu 2014. gadā. Rakstniece pati laikā no 2014. līdz 2016. gadam strādāja kā Ukrainas armijas brīvprātīgā, un intervijās Tamāra Duda neslēpj, ka “Meitiņā” attēloti viņas satiktie cilvēki un notikumi. Par šo romānu

  • "Drama queen" ir ukrainietes Sofijas Meļņikovas ļoti personisks stāsts

    18/12/2022 Duración: 29min

    "Dirty Deal Teatro" tapušais ukrainietes Sofijas Meļņikovas un režisora Valtera Sīļa iestudējums "Drama queen" ir ļoti personisks stāsts. Par Ukrainu un karu, taču patiesībā tas ir mīlas stāsts, kurā vilktas paralēles starp spriedzi un netaisnības sajūtu, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, un izmisumu, ko rada emocionāli vardarbīgas attiecības ar vistuvāko cilvēku. "Drama queen" ir patiesa pieredze, un daudzējādā ziņā tā atšķiras no mediju izveidotajiem priekšstatiem par ukraiņu bēgļu dzīvi. Izrāde „Drama queen” tiek spēlēta ukraiņu valodā ar latviešu subtitriem, jo tās dramaturģiskā materiāla autore, režisore un arī vienīgā aktrise ir ukrainiete Sofija Meļņikova, izrādes otrs režisors ir Valters Sīlis. Izrādes “Drama queen” noskaņa: Kristīnes Rezvoh radītā scenogrāfija ir minimālistiska. Divi lieli ekrāni, uz kuriem parādās telefonā rakstīto īsziņu teksts. Izrādes fragmentā raidījuma sākumā Sofija Meļņikova stāstīja, ka, tieši telefona ekrāns bijusi pasaule, kurā viņa patvērusies, piedzīvojot Krievijas i

  • Bilingvālā izdevumā izdota Hermaņa Marģera Majevska dzejas izlase "Pretstraumes čuksti"

    11/12/2022 Duración: 30min

    Dzejnieks, atdzejotājs, esejists Hermanis Marģers Majevskis (1951. - 2001.) pieder pie izcilo dzejnieku, atdzejotāju paaudzes, kuri literatūrā ienāca pagājušā gadsimta 70. gados. Hermaņa Marģera Majevska dzīve noritējusi starp Latviju un Lietuvu, un šobrīd tieši Lietuvas puse devusi savu ieguldījumu, lai atgādinātu par dzejnieku. Izdevniecībā “Hieronimus” latviešu – lietuviešu bilingvālā izdevumā iznākusi dzejas izlase “Pretstraumes čuksti”, kurā apkopoti un atdzejoti lietuviski gandrīz visi viņa dzejoļi no iepriekšējiem krājumiem. Īsu brīdi, no 1974. līdz 1975. gadam strādājis arī Latvijas Radio literāro raidījumu redakcijā. Tālākā Radio fonotēkā glabātā intervija ar dzejnieku Valdi Luksu tā laika ideoloģijas nospiedumu dēļ vairs nav atskaņojama, taču balss turpina skanēt, un ik pa laikam Hermaņa Marģera Majevska dzeju, un arī atdzejojumus sev atklāj un novērtē šīs paaudzes dzejnieki.  Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem, Hermaņa Marģera Majevska dzīve  gan darba, gan privātu apstākļu dēļ, noritējusi s

  • Kas tik pievilcīgs ir ainavā bez cilvēka? Aplūkojam Reiņa Hofmaņa izstādi "Telpa Nr. 13"

    04/12/2022 Duración: 29min

    Raidījumā Augstāk par zemi pabūsim fotogrāfa Reiņa Hofmaņa jaunākajā izstādē “Telpa Nr. 13”, kas šobrīd skatāma ISSP galerijā Rīgā, Berga bazārā. Sarunā ar fotogrāfu pievērsīsimies viņa darbos skartajām tēmām: Kas tik pievilcīgs ir ainavā bez cilvēka? Vai fotogrāfiju var “nomedīt” vai darba ideja piedzimst galvā? Kāpēc māksliniekam patīk veidot fotogrāfiju sērijas, itin kā kolekcionēt faktus, izpētīt paša pieteikto tēmu? Vadi, kanalizācijas caurules, dīvainas formas telpas, kas lielākoties radušās pielāgojot iepriekšējos gadsimtos celtās ēkas mūsdienu vajadzībām. Tā ir daudzu gadu garumā sakrāta fotogrāfiju sērija, kuru raidījuma sākumā spilgti raksturoja izstādes scenogrāfs un telpiskā risinājuma autors Aleksejs Beļeckis. Reinis Hofmanis ir fotogrāfs, kuru interesē cilvēks. Izstāde “Telpa Nr. 13” ir par cilvēka vajadzībām, skaistuma izpratni, attiecībām ar vēsturi, taču pats cilvēks šajās fotogrāfijas, nav redzams.  Izstādes kuratore Iveta Gabaliņa. Es Reini Hofmani tieši tā arī iepazinu – viņš fotogrāfēja

  • Mākslinieks Māris Bišofs kļuvis arī par stāstu autoru. Tie apkopoti grāmatā "Dom-raxti"

    27/11/2022 Duración: 30min

    Māris Bišofs pats noliedz, ka viņa zīmējumi preses izdevumos – 1980. - 90. gados bija „Times”, dzīvojot Latvijā, tā ir „Diena”, „Rīgas Laiks”, „IR” – būtu pielīdzināmi karikatūrām. Tās drīzāk ir grafiski uzzīmētas pārdomas. Mākslinieks tagad kļuvis arī par stāstu autoru, daži no tiem ir īsāki, vairāk novērojumi vai anekdotes, daži – ar kārtīgu sižetu un stāstījumu. Lielākoties tie jau publicēti interneta žurnālā „Satori”, „Rīgas Laikā”, „Artteritory”, tagad tie savākti kopā grāmatas formātā ar nosaukumu „Dom-raxti”. Māris Bišofs, mākslinieks ar neparastu dzīves stāstu, un neparasts arī savā mākslā.  Dzīves stāsts Mārim Bišofam neparasts ir tamdēļ, ka viņš ir viens no nedaudzajiem, kam izdevās atstāt Padomju Savienību, kas vēlāk pavēra iespēju pasaules mēroga atzinībai: 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Bišofa zīmējumi bija gandrīz katrā žurnāla „Times” numurā. Atgriežoties Latvijā viņš ir zīmējis un joprojām zīmē Latvijas preses izdevumiem – “Diena”, “Rīgas Laiks”, “IR”. Neparasts mākslas žanra ziņā, jo

  • Grāmatas kā misija, jeb bukinists un izdevējs Valters Dakša

    20/11/2022 Duración: 30min

    Valters Dakša izved grāmatas. Ja kādam rodas vajadzība atbrīvot dzīvokli no savas vai mantotās bibliotēkas, viņš uzņemas “pastarās tiesas” funkcijas, šīs grāmatas izglābjot vai nododot makulatūrā. Bukinista veikaliņa peļņa tiek izmantota jaunu grāmatu izdošanai, kam šogad pievienojies arī literārs žurnāls “Avīzes Nosaukums”. Šis raidījums Augstāk par zemi būs stāsts par grāmatām kā misiju, bet arī par draudzību un veselīgu humora izjūtu. Kaut kādā brīdī tas viss ir kļuvis ļoti nopietni: “Avīzes Nosaukums” izsludinājis žurnāla abonēšanas kampaņu, kas nozīmē saistību uzņemšanos, un arī “Valters Dakša” izdoto autoru skaits ik gadus aug. Valters Dakša – ir gan raidījuma sarunbiedra vārds, gan arī izdevniecības nosaukums. Kādā brīdī pamanīju, ka Valters Dakša ar savu klātbūtni pamatīgi cauraudis Latvijas grāmatniecību, un arī manai informācijas telpai piezadzies pamazām un daudzveidīgi. Kur gan citur vērsīsies, ja ne pie Valtera Dakšas, ja, kārtojot grāmatplauktu, pāri palikusi kaudzīte ar grāmatām? Valters Dakš

  • Dzejnieka Krišjāņa Zeļģa un programmētājas Ilzes Borodkinas pieredze Zemessardzē

    13/11/2022 Duración: 29min

    Dzejnieka Krišjāņa Zeļģa un programmētājas, folkloras kopējas Ilzes Borodkinas pieredze Zemessardzes apmācībās, samērota ar dzejnieka, rakstnieka, politiķa Jāņa Akurātera pirms simts gadiem Ziemassvētku kauju laikā dienasgrāmtā rakstīto. Sarunājamies par izvēles fiziskā cīņā aizstāvēt savu zemi, cilvēciskās pieredzes pusi. Viennozīmīgo attieksmi pret visu, kas saistīts ar ieročiem, kā potenciālu ļaunumu, sabojāja karš Ukrainā, pierādot, ka reizēm nav citu iespēju, lai nepieļautu savas nācijas un vēstures noslaucīšanu no zemes virsas. Vai laiki, laikmeti vispār ir salīdzināmi? Vai salīdzināma šobrīd un pirms simts gadiem pastāvējušās zemessardzes pieredze? Pieredze, kāda bija latviešu strēlniekiem kara laukā, iesākumā dienot Krievijas impērijas karaspēkā, vēlāk izdarot idejisku izvēli? Un pieredze, ko mūsdienās miera laikā gūst civilists, lai Zemessardzes mācībās apzināti meklētu atbildi uz jautājumu, kāda būtu pareizākā viņa rīcība stundā X? Šādas sarunu tēmas pieteikums lielā mērā bija gājiens nezināmajā,

  • "Atslēgas". Sarunas ar raidījuma un izdevuma tapšanā iesaistītajiem

    06/11/2022 Duración: 29min

    Vizuāli skaistais un fotogrāfijām bagātīgi ilustrētais izdevums “Atslēgas” tapis, pielāgojot lasīšanai Mārtiņa Ķibilda rakstītos aizkadra tekstus vērienīgajam, “VFS Films” un Latvijas Televīzijas radītajam raidījumu ciklam “Atslēgas”. Grāmatas tapšanas iniciatori ir Mārtiņa Ķibilda ģimene, ieceres mērķis bijis ne tikai saglabāt izcilas personības piemiņu, bet padarīt viņa veikumu ilglaicīgāku un pielietojamāku. Grāmata “Atslēgas” tulkota arī angļu un krievu valodās, papildināta ar “Skolotāja burtnīcu”. Džinglu, ar ko iesākām šo raidījumu, atpazīs daudzi. “VFS Films” un Latvijas televīzijas 2018. gadā radītais raidījumu cikls “Atslēgas” nekur nav pazudis: visas “Atslēgu” sērijas joprojām noskatāmas “VFS Films” studijas mājas lapā, tās bieži atkārtojumā rāda Latvijas Televīzijā, skolotāji izmanto vēstures stundās. Tagad pieejama arī grāmata. Nesen iznākušais, vizuāli skaistais,  un  fotogrāfijām bagātīgi ilustrētais izdevums “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi” tapis Mārtiņa Ķibilda rakstītos raidījuma aiz

  • Izstādes "Dekoloniālās ekoloģijas" trīs darbu tapšanas stāsti

    30/10/2022 Duración: 30min

    Novembra sākumā Rīgas mākslas telpā būs skatāma izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas", ko veidojis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs  sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāli. Raidījumā trīs izstādes darbu tapšanas stāsts. Filozofs Haralds Matulis pievērsies glezniecībai, turpinot pirms gada aizsākto sajūtu ceļojumu uz Ukrainas pilsētiņu Černivciem. Māksliniece Linda Boļšakova, sadarbībā ar biologiem, mācās no augu izdzīvošanas īpatnībām. Māksliniece izzinājusi sevišķi retu augu sugu – Alpu kreimuli, kas Latvijā līdz pagājušā gadsimta vidum bija sastopama tikai un vienīgi uz Daugavas Staburaga klints. Māksliniece Līga Spunde stāsta par savu pandēmijas pieredzi, tverot vārdu "ekoloģija" plašākā – cilvēka labbūtības kontekstā:  raksta digitālā detoksa dienasgrāmatu, un, no mākslinieces līdz šim praktizētās digitālās mākslas migrē uz sietspiedes tehniku un japāņu ziedu kārtošanas mākslas ikebanas apceri. Vairāki no izstādes "Dekoloniālās ekoloģijas" darbi tapuši ilgākā laika posmā

  • Rundāles pils muzejs izstādē godina pirmo muzeja darbinieku entuziasmu

    23/10/2022 Duración: 30min

    Rundāles pils muzejs svin savu 50. dzimšanas dienu, izstādē „Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē” godinot pirmo muzeja darbinieku entuziasmu, bez atlīdzības braukājot ekspedīcijās, dokumentējot un uzņemot muzeja krājumā Latvijas seno muižu, baznīcu interjera detaļas. Izstāde ir arī stāsts par Rundāli kā ilggadēju restauratoru darba centru. Rundāles pils muzejam šī ir īpaša – 50. sezona. Tieši pirms 50 gadiem, 1972. gada janvārī, Rundāles pils no Bauskas muzeja Rundāles filiāles pārtapa patstāvīgā muzejā. Svētku svinēšana aizsākās jau maijā, ar bijušo darbinieku saietu, nesen atklātā izstāde “Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē” un oktobra beigās sarīkotā konference, ir jubilejas sezonas noslēdzošie pasākumi. Saruna ar izstādes “Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē” mākslinieci Laumu Lancmani notiek Rundāles pils pamatstāvā – fonā pa brīžam ieskanēsies izstādes apmeklētāju čīkstināt

  • Lindas Šmites romāns iepazīstina ar rakstnieku Valdi arī kā izcilu pedagogu un tulkotāju

    16/10/2022 Duración: 29min

    Lindas Šmites biogrāfiskais romāns "Valdis. Ne tikai Staburaga bērns" atklāj Valdi, īstā vārdā Voldemāru Zālīti, arī kā izcilu pedagogu, tulkotāju, sabiedrisko darbinieku. Un arī kā cilvēku - patriarhālās sabiedrības un lauku dzīves kārtības apjūsmotāju, nacionālpatriotu un greizsirdīgu literātu ar dzejnieka ambīcijām. Lindas Šmites nesen iznākušais romāns “Valdis. Ne tikai Staburaga bērns” savā ziņā turpina darbu, ko aizsākusi rakstniece Inguna Bauere – iepazīstina mūs no jauna ar Latvijas pirmās Atmodas darbiniekiem. Personībām, kuras pazīstam vārda pēc, reizēm arī pēc viņu paveiktajiem darbiem. Lindas Šmites romānā pienācis laiks iepazīt Valdi – īstā vārdā Voldemāru Zālīti, no cilvēcisko vājību un arī uzvaru puses, kā Raiņa, Plūdoņa, arī Pētera Stučkas laikabiedru. Rīgas Latviešu biedrības bibliotekārs un runasvīrs, Rīgas pilsētas skolu valdes loceklis, Latvijas skautu organizācijas līdzdibinātājs, Jaunatnes Sarkanā Krusta himnas latviskā teksta autors. Savas pedagoga darbības dēļ visbiežāk saistīts ar R

  • Pieredzes stāsti no Venēcijas: 127 gadus senās biennāles tradīcijas vieta mūsdienu pasaulē

    09/10/2022 Duración: 30min

    Trīs stāsti par pieredzēto 59. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē: mākslas zinātnieces Māras Traumanes, mākslinieces un mākslas kritiķes Rasas Jansones un Latvijas paviljona asistentes Marionas Baltkalnes skatījums. Sarunājamies par 127 gadus senās biennāles tradīcijas vietu mūsdienu pasaulē; par dinamiski mainīgo pasauli, kurai pat mākslinieki kā ideju avangards vairs nespēj tikt līdzi, un Ukrainas karogu pie Latvijas paviljona. 59. Starptautiskā Venēcijas mākslas biennāle – mākslas festivāls ar bagātīgām tradīcijām, pirmo reizi tika sarīkots 1895. gadā. Kā leģenda vēsta, par godu Itālijas karaļa Umberto I un Savojas Margaritas sudrabkāzām, un toreiz tajā piedalījušies 16 mākslinieki. Šobrīd biennāle izaugusi par vienu no pasaules mākslas tirgus vērienīgākajiem notikumiem ar ārkārtīgi plašu nacionālo paviljonu ģeogrāfiju. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada, šogad Latvijas paviljonā Arsenālā iekārtota mākslinieču dueta Skuja Breiden porcelāna darbu izstāde. Visticamākais, esa

  • Leļļu meistare un dr. Klauns. Anitas Šaliņas un Guntas Lūses dzīves māksla

    02/10/2022 Duración: 30min

    Neredzīgā Anita Šaliņa ada un darina lelles, ilggadējās žurnālistes Guntas Lūses patreizējā dzīve ir Dakteris Klauns. Divas sievietes, divas dzīves mākslas. Šis raidījums sākās ar ilggadējās žurnālistes un dr. Klauna Guntas Lūses vēstuli soctīklos: “Sveika! Man ir draudzene Anita Šaliņa, kādreiz par viņu rakstīju žurnālā “36.6”. Neredzīga sieviete, kura ada. Viņa tagad arī izgatavo milzu lelles. Ļoti radoša. Viņa dzirdēja Tavu raidījumu, un ir gatava padalīties savas dzīves radošuma pieredzē.” Raidījums, kuru Anita Šaliņa bija dzirdējusi, bija stāsts par Ruckas mākslas centra producēto, īpaši cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem pielāgoto izstādi “Neredzamās dzīves”, tā  šovasar bija skatāma, klausāma, taustāma Rīgā, tirdzniecības centrā “Origo”, vēlāk Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Savukārt es apbrīnoju Guntu Lūsi par spēju pieiet otram cilvēkam klāt, sadraudzēties, un uzreiz sākt runāt par būtisko. Un tas ir otrs iemesls, kāpēc atsaucos Guntas Lūses aicinājumam. Iejūsmina arī viņas pašas dzīves

  • Idejas un to izliktās lamatas: Kurā brīdī runas par labāku nākotni pāraug terorā

    25/09/2022 Duración: 30min

    Valmieras Drāmas teātra ēka šobrīd ir drupu kaudze, kuras Apaļajā zālē četru stundu ilgā izrādē “Nelabie. Pēc Dostojevska” jaunie teātra aktieri kaismīgi sarunājas par idejām un to izliktajām lamatām. Romānu “Velni” Fjodors Dostojevskis sarakstīja kā revolucionārisma kritiku, vīlies 1860. gadu studentu nemieros, atceroties savu dalības Petraševska nelegālajā grupējumā pieredzi. Kurā brīdī jaunu cilvēku runas par labāku nākotnes sabiedrību pāraug asiņainā terorā? To, cik pirms simts piecdesmit gadiem tapušā Fjodora Dostojevska romāna “Velni” tēmas sasaucas ar mūsdienām, pirmais pamanīja Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, romāna nodaļu izmantojot  izrādē “Post Scriptum”. Režisors Elmārs Seņkovs, viņš arī šī raidījuma sarunbiedrs, spēra soli tālāk, burtiki pamanot romāna salāgojamību ar mūsdienām. Kas gan tāds notiek romānā “Velni”? Bariņš situētu jaunu cilvēku dzer šampanieti un runā par labākas nākotnes sabiedrības modeļiem. Viņi ir studenti, šo to  palasījuši no sava laika progresīvo autoru darbiem

página 3 de 9