Krustpunkt?

Informações:

Sinopsis

Msu redzes lok aktulo notikumu analze Latvij un pasaul: politisks diskusijas, ekonomikas, socilo u.c. problmu analze, amatpersonu izvaicana, ptnieciskie raidjumi. Tpat studij kop ar ekspertiem izvrtjam un komentjam politisks, ekonomisks un socils norises Latvij. Klaustjus viedokli aicinm izteikt "Brvaj mikrofon".Krustpunkt komanda prbauda informciju, kas radjusi aizdomas par negodgu rcbu, un biei vien veic savu urnlistisko izmeklanu.

Episodios

  • Krustpunktā: Diskusijas par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju aizliegšanu turpinās

    22/03/2024

    Diskusijas par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju aizliegšanu arvien turpinās. Lēmuma nav un izskan pārmetumi par valdības kārtējo vilcināšanos. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 diskusijas "Nacionālo interešu "klubs vadītajs Romāns Meļņiks, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone un "TVNet Group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

  • Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Uldi Auguli

    21/03/2024

    Krustpunktā uzmanības lokā, pensijas, pabalsti, sociālās aprūpes iestādes un viss cits, kas atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā, izvaicājam labklājības ministru Uldi Auguli. Ministru kopā ar raidījuma vadītāju izjautā Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio žurnāliste Agnese Linka.  

  • Krustpunktā: Uzmākšanās skandāls Mūzikas akadēmijā raisījis pretrunīgu reakciju

    20/03/2024

    Uzmākšanās skandāls Latvijas Mūzikas akadēmijā raisījis ļoti pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Kā to vērtēt?  Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore, mācītāja Dace Balode, sociālantropologs Artūrs Pokšāns, psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ieva Stokenberga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds. Pagājusi pusotra nedēļa, kopš Latvijas Televīzija savā raidījumā "Kultūršoks" pirmo reizi stāstīja par anonīmo anketēšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā un liecībām par seksuāla rakstura uzmākšanos no pasniedzēju puses. Tagad savu darbu dara policija, notiek pārmaiņas un acīmredzot vēl notiks arī pašā akadēmijā. Nav šaubu, ka arī citām institūcijām nāksies pārskatīt esošos normatīvus, jautājums, vai tas arī būs jādara likumdevējiem? Bet notikušais atklāj arī to, kādi mēs esam kā sabiedrība. Droši vien arī tas skandāls tik plaši izvērsās, jo mums katram, pārējiem, ir savs viedoklis par to, kas ir noticis, un tas nebūt nav vienāds.

  • Krustpunktā: Vai esam gatavi riskiem, ko rada mākslīgā intelekta attīstība?

    19/03/2024

    Ar mākslīgā intelekta palīdzību var mēģināt ietekmēt gan vēlēšanu rezultātus, gan valsts drošību kopumā. Vai esam gatavi riskiem, ko raisa jauno tehnoloģiju straujā attīstība? Krustpunktā analizē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs Ervins Labanovskis, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, biedrības "Effective Altruism Latvia" valdes priekšsēdētājs Artūrs Kaņepājs un Rīgas Tehniskās universitātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras docents, Mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns. Mākslīgais intelekts pasaulē jau izmantots vēlēšanu procesu ietekmēšanai, manipulēšanai ar sabiedrības viedokļiem, arī dezinformācijas izplatīšanai, tādēļ Saeimā skata likumprojektu, kas liek skaidri un nepārprotami norādīt mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Eiropas Parlamentā arī ir apstiprināti vēl daudz plašāki noteikumi, kas regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, bet vai ar to būs gana, vai pietiks gan tehnoloģisko, gan tiesisko re

  • Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds

    18/03/2024

    Kāpēc Krievijas ekonomika laikā, kad valsts tērē milzu naudu, lai finansētu karu Ukrainā, nevis samazinās, bet aug. Tādi esot dati. Kā tos saprast un ko tas nozīmē tālākā nākotnē? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, Eiropas Ārlietu padomes biedru Andri Strazdu. Raidījuma sarunas fokusā Krievijas ekonomika. Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, valstu vadītāji teica, ka Krievijai ir jāizjūt šīs ekonomiskās sekas kā maksa par savu agresiju. Daudzi arī prognozēja, ka tas viss atstās būtisku ietekmi gan uz Maskavas biržu, gan Krievijas valūtu, gan ekonomisko izaugsmi. Proti, runa ir par sankcijām. Rezultāts izrādījās krietni vājāks - mēs redzam statistikā, ka IKP augot, paši krievi ziņo, ka viņu ekonomika attīstās, tā esot pielāgojusies kara ekonomikai, kas arī tagad barojot valsti. Kā to saprast - kas ir kara ekonomika, kā darbojas un veidojis bizness, naudas aprite kara apstākļos? 

  • Krustpunktā: Šī ir bijusi skaļu un skandalozu ziņu nedēļa

    15/03/2024

    Šī ir bijusi skaļu un skandalozu ziņu nedēļa. Kopš pagājušās piektdienas raidījuma mēs esam uzzinājuši gan par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju, un šim stāstam, cerams, būs turpinājums. Tad nāca atklāsme par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu partijā "Vienotība", tur tagad ir iesaistīts KNAB ar savu izmeklēšanu. Vēl vairāk, šķiet, sabiedrību  ir sašūpojis skandāls Mūzikas akadēmijā, kur desmitiem esošo un bijušo studentu stāsta par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Tāda kā Pandoras lāde, šķiet, ir pavērta vaļā. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece Elīna Vrobļevska.  

  • Krustpunktā izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku

    14/03/2024

    Ir augusi cilvēku uzticēšanās policijai, to liecina arī sabiedrisko aptauju dati. Bet policijas darbs arī kļūst grūtāks un atbildīgāks. Līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu sabiedrībā ir vairojusies spriedze, arī jaunus izaicinājumus rada tehnoloģiju attīstība un pieaugošā krāpnieku izdoma. Protams, nekur nav pazuduši ierastie noziegumi. Kā policija tiek ar visu galā, Krustpunktā izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Agnija Lazdiņa un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

  • Krustpunktā: Eiropa aicina sargāt biotopus, mežinieki protestē; kādai jābūt šai politikai

    13/03/2024

    Eiropā, īstenojot "zaļo kursu", spriež par to, kā paplašināt biotopu aizsardzību. Savukārt Latvijā mežinieki tikko īstenoja protesta akciju, aicinot aizstāvēt viņu intereses. Kādai jābūt Latvijas politikai šajā ziņā, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.   Pirms dažām dienām mežsaimnieki iepretim Ministru kabinetam Rīgā rīkoja protesta akciju, aicinot valdību nesteigties vai pat pretoties ieviest prasības, kādas diktē Eiropas "zaļais kurss". Jautājums ir arī par to, vai vajag paplašināt aizsargājamās teritorijas, lai saglabātu un nosargātu dabas biotopus. Jebkuru šādu aizsargājamu teritoriju izveide īpašniekiem, protams, nozīmē ierobežojumus rīkoties ar savu īpašumu un tie ir arī zaudējumi. Vai kādam tiek ir jākompensē? Kādas ir m

  • Krustpunktā: Kāpēc valsts un pašvaldību uzņēmumi tērē naudu vizuālās identitātes maiņai?

    12/03/2024

    Pēdējā laikā virkne valsts un pašvaldību uzņēmumu paziņojuši, ka viņi maina savu vizuālo identitāti, sākot ar logo, līdz pat zīmola maiņai. Kāpēc ir vērts tērēt tam naudu, īpaši, ja ir runa par valsts monopola uzņēmumiem? Krustpunktā analizē biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Sociālo zinātņu fakultātē Kristīne Blumfelde-Rutka, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un līdzdibinātājs un stratēģis aģentūrā "WKND" Edgars Pētersons. Ar katru paziņojumu par kāda valsts vai pašvaldības uzņēmuma vizuālās vai kādas citādas identitātes maiņu sociālos tīklos var novērot arvien lielāku viļņošanos. Ja "Pasažieru vilciena" pārtapšana par "Vivi" lielākoties provocēja komentārus par saukļa derīgumu, tur citi smaidīja, citi kariķēja. Tālāk jau runājot par "Rīgas satiksmi" un Ceļu satiksmes drošības direkciju, tur jau tā ņemšanās bija ne tikai par vizuālo jēgu, bet arī par naudas izlietojumu. Cilvēki prasa, kāds tad ir ieguvums no tā, ka tagad logo būs

  • Krustpunktā Lielā intervija: programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš

    11/03/2024

    No Latvijas iedzīvotājiem internetā ir izkrāpti miljoni eiro un šīs dienas raidījuma viesis ir uzsācis nesaudzīgu cīņu ar krāpniekiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Digitālās drošības centra dibinātāju, programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu. Droši vien viņš šobrīd ir Latvijā zināmākais entuziasts, kas daudz laika pakārtojis, lai citus arī mācītu, kā pasargāt sevi no krāpniekiem, kas diemžēl tagad ir mūsu realitāte. Mainoties tehnoloģijām, mainās krāpšanas shēmas, un droši vien Latvijā ikkatrs ir saskāries ne reizi vien ar dažādiem mēģinājumiem izvilināt viņu naudu. Domāju, ka nekļūdos, apgalvojot, ka pavisam tuvā nākotnē šis būs vispār viens no lielākajiem izaicinājumiem - kā sevi pasargāt un neiekrist krāpnieku nagos. Krustpunktā saruna gan par tehnoloģijām un zināšanām, gan arī par valsts politiku un to, kam ir jānotiek Latvijā un visā Eiropā, gatavojoties pārmaiņām tehnoloģiju jomā.

  • Krustpunktā: gaidāmas izmaiņas SEPLP, Bruņotie spēki vēsta par valsts drošību

    08/03/2024

    Reaģējot uz dažādiem satraucošiem paziņojumiem saistībā ar drošības situāciju, ar vēstījumu sabiedrībai nāca klajā Nacionālie bruņotie spēki. Bet par atkāpšanos no amata paziņoja Sabiedrisko mediju uzraudzības padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane. Viņa savā pamatojumā pieminēja jautājumus, ko esam apsprieduši arī šajā studijā - krievu valodas saturs sabiedriskajos medijos un "Cūka komiksu". Savukārt Rēzeknes dome, par kuras atlaišanu bija vienojusies valdības koalīcija, šķiet, cer palikt savā vietā.  Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

  • Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu

    07/03/2024

    Šķiet, nekad iepriekš Satiksmes ministrijā nav sakrājies tik daudz problēmu un izaicinājumu, kā tas ir tagad. Lai gan pēdējos mēnešos, šķiet, visvairāk esam apsprieduši nedienas ar jaunajiem vilcieniem, ir jārunā arī par Eiropas fondu apguvi, kur Satiksmes ministrija ir viens no lielajiem kavētājiem projektu īstenošanā. Arī par lidostas attīstību un "Rail Baltica" projekta virzību. Tāpēc Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Prograsīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.  

  • Krustpunktā: Kūtro investīciju dēļ Latvija var zaudēt Eiropas Savienības finansējumu

    06/03/2024

    Latvija riskē zaudēt simtiem miljonu Eiropas Savienības (ES) finansējuma, ja ministrijas kavēsies ar investīciju ieviešanu.  Kāpēc plānošanas periodu sākumā vienmēr ir tāda vilcināšanās un vai Latvija paspēs ieguldīt visu pieejamo ES finansējumu? Krustpunktā diskutē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (Jaunā Vienotība).   Pēdējā laikā arvien biežāk mediju ziņās dzirdētas norādes, ka vienā vai otrā projektā ir risks pazaudēt Eiropas fondu piešķirto finansējumu. Runa parasti nav par mazām summām. Turklāt kopējais naudas apjoms, kur var būt problēmas, sasniedz pusmiljardu eiro. Jāatgādina, kad runa bija par to, kā sadalīt Eiropas daudzgadu budžetu, arī Krustpunktā bija vairākas diskusijas, Latvija aktīvi cīnījās, lai iegūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu, pēc mūsu domām svarīgiem projektiem.

  • Krustpunktā: Uzturlīdzekļu nemaksātāju parāds valstij aug. Kā ar to cīnīties?

    05/03/2024

    Uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij parādā ir vairāk nekā pusmiljardu eiro. Badā, protams, viņi nemirst, naudu apgroza ēnu ekonomikā, algu saņem aploksnē, bet par saviem bērniem parūpēties negrib. Kā cīnīties ar cilvēkiem, kuri atstājuši visu bērnu aprūpi uz otra vecāka pleciem? Krustpunkta diskutē Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība), Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Gadā no Uzturlīdzekļu garantijas fonda tiek izmaksāti ap 50 miljoniem. Pērn ir izdevies atgūt vairāk nekā 11 miljonus, bet, salīdzinot ar kopējo parāda apjomu, tas ir maz. Kādi līdzekļi vēl atlikuši, lai piespiestu vecākus maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem pašus bez Uzturlīdzekļu garantiju fonda starpniecības? Kā atrast tos, kuri izvairās, jo bieži viņi darbojas ēnu ekonomikā un formāli daudziem nav ne ienākumu, ne īpašum

  • Krustpunktā lielā intervija: atvaļinātais diplomāts Gints Jegermanis

    04/03/2024

    Krustpunktā lielā intervija ar atvaļināto diplomātu, Latvijas Universitātes vieslektoru Gintu Jegermani. Viņš daudzus gadus ir veltījis Latvijas diplomātijai un starptautiskajām attiecībām, ir bijis vēstnieks vairākās valstīs. Vēl pirms desmit gadiem pasaules notikumi Latvijas mediju telpā bija krietni otršķirīgi. Dažām lietām, protams, sekojām līdzi, bet daudz vairāk mūs interesēja pašu pensijas, ekonomika un politika. Situācija pēdējo gadu laikā pamatīgi ir mainījusies. Arvien vairāk mūsu izvēles nosaka tas, kas notiek citviet pasaulē. Krievijas uzsāktais karš to ir atklājis īpaši spilgti. Bet ne tikai tas. Pasaulē kopumā, īpaši Rietumu pasaule, šķiet, piedzīvo lielas pārmaiņas. Un kas notiks tālāk?